
nezinu, ko tur vecenes murgo par ģeniālo viljamsas spēli, man viņa izskatījās kā dzimusi raudātāja, nu kā tās kliedzējas, kuras krievijā aicina uz bērēm, tādas speciālas vecenes, kas atnāk un nodrošina nepārtrauktas vaimanas, tipa, kāpēc tu mūs pameti. ir tāds puņķaino veceņu segments vesels, man ir arī nācies sastapties ar vienu otru tādu, tas ir ārprāts kaut kāds. viņas pašas ir uz nerviem 24 stundas no vietas, kliedz raud un konfliktē, un vēl dara trakus visus citus apkārtējos arī. tā tā viljamsa psihoja kuprainajā kalnā, tā tagad. bet nu citām vecenēm kliedzējām jau tādi noskaņojumi ir tuvi un saprotami. man gan nē. un raudāt arī negribējās nevienā vietā, es pat godīgi nezinu, kuras tās vietas varētu būt. bet vispār filma man patika tieši dēļ goslinga. sēdēju un skatījos, kāds viņš handsome vecis, seksīgs un smuks, un tas viss tik labi nofilmēts. vispār, viens no maniem mīļākajiem večiem aktieriem. domāju, kādai gan durai jābūt tai viljamsai, lai tādam vecim taisītu šitādas scēnas. bet tā jau tas notiek un visās ģimenēs tas laiks pienāk, un, ja viens no abiem nevar savākties kā tā viljamsa, tad tur tiešām neko nevar darīt. bet tas nu tā, sūds, jo normāli cilvēki, atradīs ceļus, kā, un nav tur ko daudz uztraukties, galvenais, ka var par goslingu papriecāties, kāds viņam dibens, kādas actiņas, kādas lūpiņas, kā viņš kustās un saka huh.