kā paņēmu mazo eiženu rokās, tā viņš sāka vicināties ar roķelītēm, skatījās uz mani uz smējās ar tādām guldzošām skaņām.

atvedu mājās leģendāros amsterdamas white denimus, un tas ir labi. man mazliet par mazu, un tas ir slikti. uzmērīja armīns un viņam tieši laikā, un tas ir atkal labi. kaut gan klusībā gandrīz vai ieskauda. man likās, ka viņam ir platāki gurni nekā man, bet tas laikam bija kādus gadus atpakaļ. bet nu nekas, labi, ka vismaz vienam no mums der. lai pavalkā, ienēsā, iestaipīsies jau arī. tikko es būšu nokrities, tā pārņemšu stafeti, un tad jau viss būs labi. man ievalkātas drēbes patiesībā pat patīk labāk un nu ir vēl viens stimuls nerīt tos ceptos kartupeļus tādām milzu kravām.

jā, kad par tevi smejas zīdainītis, tad tomēr tāda drošības sajūta, jo zīdainītis smejas bez ļauna.