LNB ir mana kaislība
Posted by zhizel on 2010.05.14 at 16:51Tātad man tiek dots uzdevums paņemt no bibliotēkas grāmatu. Pavisam vienkāršs uzdevums. Taču beigās tas viss izvēršas tā:
Manā fakultātē šī grāmata nav, ir nacionālājalā bibliotēkā.
Gribu pasūtīt - nevaru, jo man beidzies kaut kāds tur termiņš. Pagarināt var tikai, aizbraucot uz nacionālo bibliotēku.
Aizbraucu. Tur nav kur pieslēgt riteni. Ir viens stabs, bet tas jau aizņemts.
Krustojuma otrā pusē pieslēdzu riteni. Ceru, ka nenoskrūvēs riteņus.
Pagarinu savu to nezin ko.
Pasūtu grāmatu, bet man paziņo, ka grāmatas uz mājām nedod. Hujū!
Un kopš pasūtīšanas brīža jāgaida vismaz 1/2h, lai saņemtu.
Labi, uzeju augšā, lavierējot pa čīsktošiem parketa dēļiem, ieeju "izsniegšanas punktā" un sāku gaidīt.
Pajautāju bibliotekārei, vai mana grāmata vēl nav atnākusi, viņa saka, ka vēl ne.
Sēžu, gaidu, mans pacietības mērs pamazām rūk un pēc apmēram pusstundas nolemju iet prom. Eju ārā - viņa man jautā - jūs kaut ko pasūtījāt? (nē, tāpat sēžu aiz "neko darīt"). Es saku, jā. Viņa saka - ā, jūsu grāmata atnāca jau pirms laiciņa.
Brīnišķīgi.
Sāku skatīt grāmatu. Mans uzdevums bija atrast kādu labu citātu par vēstures aktualitāti mūsdienās vai vismaz kaut ko uz to pusi. Saprotu, ka tā ir daiļliteratūra - romāns. Izšķirstu divu minūšu laikā, protams, neatrodu, un , saprotot, ka 300lpp biezā romānā es diez vai tuvāko pāris stundu laikā atradīšu īsto citātu, atdodu grāmatu un dodos mājup.
Re kā!
Manā fakultātē šī grāmata nav, ir nacionālājalā bibliotēkā.
Gribu pasūtīt - nevaru, jo man beidzies kaut kāds tur termiņš. Pagarināt var tikai, aizbraucot uz nacionālo bibliotēku.
Aizbraucu. Tur nav kur pieslēgt riteni. Ir viens stabs, bet tas jau aizņemts.
Krustojuma otrā pusē pieslēdzu riteni. Ceru, ka nenoskrūvēs riteņus.
Pagarinu savu to nezin ko.
Pasūtu grāmatu, bet man paziņo, ka grāmatas uz mājām nedod. Hujū!
Un kopš pasūtīšanas brīža jāgaida vismaz 1/2h, lai saņemtu.
Labi, uzeju augšā, lavierējot pa čīsktošiem parketa dēļiem, ieeju "izsniegšanas punktā" un sāku gaidīt.
Pajautāju bibliotekārei, vai mana grāmata vēl nav atnākusi, viņa saka, ka vēl ne.
Sēžu, gaidu, mans pacietības mērs pamazām rūk un pēc apmēram pusstundas nolemju iet prom. Eju ārā - viņa man jautā - jūs kaut ko pasūtījāt? (nē, tāpat sēžu aiz "neko darīt"). Es saku, jā. Viņa saka - ā, jūsu grāmata atnāca jau pirms laiciņa.
Brīnišķīgi.
Sāku skatīt grāmatu. Mans uzdevums bija atrast kādu labu citātu par vēstures aktualitāti mūsdienās vai vismaz kaut ko uz to pusi. Saprotu, ka tā ir daiļliteratūra - romāns. Izšķirstu divu minūšu laikā, protams, neatrodu, un , saprotot, ka 300lpp biezā romānā es diez vai tuvāko pāris stundu laikā atradīšu īsto citātu, atdodu grāmatu un dodos mājup.
Re kā!