| :) |
[Jun. 13th, 2014|10:39 am] |
Mazajai uzradies jauns hobijs- atsperties pret manām ribām, izmantojot tās kā tramplīnu. Sajūtas ir diezgan interesantas.;) |
|
|
| dz.d. |
[Jun. 12th, 2014|03:49 pm] |
Ir uznācis kaut kāds ikgadējais pirmsdzimšanas dienas depresīvais garstāvoklis. Kaut kā negribās atkal to dienu, kad visi metas atgādināt, cik patiesībā vecs esi. Kaut kā liekas, ka tā ballīte ir vajadzīga vairāk citiem, nevis man pašai. Pašai gribētos vnk pavadīt to pilnīgā divvientulībā ar Mīļumu kaut kur pie dabas, kopīgi uztaisīt kaut ko garšīgu un vnk pasēdēt.
Nevēlos nedz visas tās tortes, visādus cilvēkus, kurus beigās esi spiests aicināt, jo viņi ķeksītim ir atnesuši kaut kādu dāvanu utt.
Eh, es vairs nezinu...
Pagaidām foršākā dzimšanas diena, kas bijusi, bija aizpagājušā, kur bija tikai paši tuvākie draugi un Mīļums un, kurā klīdām pa centra nomali basām kājām un visu nakti, izrunājām daudz ko un piecos no rīta šūpojāmies Ziedoņdārza šūpolēs.
Pagājušā vispār izvērtās par kaut kādu murgu ar nenormāli daudz cilvēkiem un ne visai priecīgu finālu, kā dēļ es gandrīz "atstiepu kātus"( To sauc " Priecīgu dzimšanas dienu!"). Esmu pārliecināta, ja Mīļums tobrīd būtu bijis LV, nekas tik drausmīgs nebūtu noticis, jo viņš vienmēr spēj piebremzēt manus apgriezienus un ģeniālās idejas, bet tas jau ir pavisam cits stāsts...
"Then we wished them all a happy birthday
We kissed them all goodnight
Now he chases me to my room, chases me to my room, chases me in my black and red dress
I think my friend said "don't forget the video"
I think my friend said "don't forget to smile"
"You're a murder tramp, murder tramp" I think he said
"You're a murder boy, birthday boy" I think I said
I think my friend said "stick it in the back of her head"
I think my friend said "two of them are sisters"
"I am a murder tramp, birthday boy", I think I said
"I'm gonna bash them in, bash them in", I think he said..."
(The Birthday Massacre- Happy Birthday)
Kaut kā tā. |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2014|11:19 am] |
Sapņoju, ka ar Mīļumu esam kaut kādā nesakarīgā Līgo pasākumā. Bijām uzslējuši telti. Neznokurienes uzradās nenormāli pārdzērušies G un I, kuri bija sakāpuši viens otram uz pleciem, tēloja milzi un sagāza mūsu telti. Mēs, lai atriebtos, saģērbāmies milzonīgos, balti luminiscējošos zaķu kostīmos un devāmies izjaukt viņējo. |
|
|
| Sapnis par Leningrad un saunām |
[Jun. 10th, 2014|07:44 pm] |
Sapņoju, ka esmu aizgājusi uz " Cafe Ļeņingrad", tur ir arī Mīļums. Izrādās, ka J ir dzimšanas diena, viņi abi ar H pārbīdīja mēbeles. Bija pilns ar visādiem cilvēkiem. Kaut kādā sakarā man bija jākomunicējas ar kaut kādu izcili stulbu meiteni. Viņas dēļ es pazaudēju Mīļumu.Gāju uz tualeti, bet tur pavērās sauna vīriešiem. Atradu Mīļumu, bet nevarēju saprast, kā es tagad iešu saunā ( Nodomāju, ka gan jau, ka man atļautu), ja man mugurā ir tikai peldkostīma biksītes, bet augšiņa nav līdzi. Gāju meklēt augšiņu. Satiku tēti un mammu, mamma dusmojās uz tēti, ka viņš nav pateicis, ka būs arī sauna. Ārā uz Kalēju ielas bija kaut kādas tranšejas, no kurām J un H stiepa iekšā galdus. Pie durvīm sēdēja bariņš vecu cilvēku. Gāju meklēt Mīļumu, iegāju saunā, kurai bija izveidojies paplašinājums, caur kuru varēja iziet uz milzīgu SPA kompleksu vairākos stāvos. Blakus uzradās Mīļums. Pa ēku skraidīja cilvēki smokingos. |
|
|
| ghrrrrr |
[Jun. 10th, 2014|03:00 pm] |
Dažiem cilvēkiem ir apbrīnojams talants par katru cenu sabojāt citiem garstāvokli, it sevišķi, ja tas ir labs.
Vēl pirms mirkļa priecīga nācu mājās, jo biju atradusi vietu, kur ir arī manai kabatai piemērotas jaundzimušo drēbītes un nopirkusi pirmo rāpulīti un dažas citas bērnu drēbītes mūžā, taču pavisam noteikti personai X vajadzēja pie manis griezties ar nopietnu sarunu tieši par tām problēmām, kuras visu laiku ar Mīļumu savā starpā, nevienam neatskaitoties, risinam, jo tās ir mūsu finansiālās problēmas.Tas, ka viņai visu laiku nenāk atskaites, tas nenozīmē, ka nekas netiek darīts un, ka mēs tikai par savu situāciju priecājamies un ķeram kaifu. Tā noliet ar sūdiem gaišā dienas laikā, ka pat savas kāzas negribās vairs svinēt...
Forši, paldies!
Man tās laikam tomēr būs pirmās kāzas.
Un tāpēc viss pavisam noteikti ir jāsabojā! |
|
|
| A perfect drug |
[Jun. 9th, 2014|10:32 am] |
Vakardienas Mīļuma ziediņš:
" Mīlestība? Kāda mīlestība? Es esmu uz tevīm uzsēdies kā narkomāns uz narkotikām- nevaru ne dienu iztikt bez. Kāda mīlestība, tā ir drausmīga atkarība?!"
Kaut ko tādu, laikam, man neviens man nebija pateicis... |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2014|09:51 am] |
Fcuk! Nezināju, ka arī kaut kas tāds var sāpēt. Un tik skaudri un nepatīkami.
Kā var vispār kaut ko tādu iedomāties izdarīt??? Cilvēku nekaunībai laikam tās robežas ir visai plašas.
Pats stulbākais, ka ir kaut kā jāsavācas un nedrīkst izrādīt, ka konkrētais sūdīgais gājiens mani ir kaut kā ietekmējis, lai gan gribās dažiem labiem izskrāpēt acis. Savādāk es vnk pataisīšu sevi par idioti un tas, laikam, ir tieši tas, ko šī pretējā puse vēlas.
Bet, nekas, viss kādreiz nāk atpakaļ... |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2014|11:34 am] |
Vakardienas vakars izvērtās ļoti jauks- uztaisījām pikniku un Mīļums bija ļoti apmierināts ar savu dzimšanas dienu.
Šogad manējā iekrīt melnajā piektdienā un pilnmēnesī. Kaut kāds diezgan liels retums, jo nākošo reizi pilnmēness melnajā piektdienā būšot tikai 2049.gadā. Ai, bet, īstenībā, man taču vienalga...
Sapņoju, ka kaut kādā veidā esam tikuši pie milzīgas lauku mājas kaut kur aiz Mazsalacas. Tā māja bija tik liela, ka tur varēja netraucēti apmesties visi un visiem pietika personīgās platības normāla dzīvokļa apmēros. Bija gaišas dēļu grīdas, lieli logi un daudz austrumnieciska stila spoguļu. Un ārējo kāpņu laukumiņā bija apmetušies kaimiņi. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2014|03:02 pm] |
Man liekas, ka sāku pamazām jukt prātā. Vismaz šodien.
Nevaru sagaidīt, kad kāds pārradīsies mājās, vismaz būtu, ar ko parunāties. |
|
|
| ? |
[Jun. 5th, 2014|12:15 pm] |
Ko cilvēki dekrēta atvaļinājuma laikā dara?
Vnk, secināju, ka esmu tik ļoti pieradusi strādāt, ka vairs pat īsti nezinu, ko lai dara, ja brīvas ir vairāk, nekā divas dienas.Viss daudzmaz sakarīgais jau ir noskatīts, grāmatas arī būs izlasītas, mājas darbi īsti nav darbi, baigi kaut kur ārā iet un tusēties arī punča dēļ nav īsti spēka...
It kā ir diezgan daudz darāmu lietu un esmu pieteikusies visādiem kursiem, bet tik un tā pie tik daudz brīvā laika nav īsti pierasts. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2014|06:08 pm] |
Šodien gājiens uz tirgu mani cenu ziņā pozitīvi iepriecināja, sanāca pagatavot veselīgas, vitamīniem bagātas vakariņas.
Arī sīkā puncī priecājas un rāda, cik stipra ir izaugusi. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2014|06:05 pm] |
Sapņoju, ka esmu ARSā, abi ar Mīļumu stāvam rindā. Man kaut kas paziņo, ka manās analīzēs ir atrastas antivielas un es sāku panikot. |
|
|
| emonālijas |
[Jun. 1st, 2014|04:09 pm] |
Šodien atkal grūtnieču hormoni trako un emocijas pārgāja pāri kā ūdens katliņā.
Vnk uz āru iznāca visas kaut kur dziļi slēptās bailes no dzemdībām, tas, ka kaut kādā dvēseles kaktiņā tomēr nav īsti stabilas pārliecības, ka esmu tam visam gatava, kaut kur ir tas melnumiņš, kurš visu laiku baksta un liek gribēt vecos laikus un nevar samierināties, ka tā nekad vairs nebūs un nāksies sevi mainīt pa 180 grādiem.Bet, no otras puses, nepārtraukti par šīm sajūtām pati sevi graužu, lai gan apzinos, ka tās ir tikai normālas, ka katram var uznākt vājuma mirkļi, tas nenozīmē, ka būšu slikta mamma un tas, kas visur tiek kladzināts par neizmērojamo laimību, kādā man pašlaik būtu jāatrodas, ir pilnīgākie buļļa mēsli.Protams, ka es savu sīko mīlu jau tagad un darīšu visu, lai viņai būtu labi.
Nezinu, kas man šodien uznāca, bet reizēm ir veselīgi ļaut emocijām vaļu. Un priecājos, ka Mīļums ir tik saprotošs un īpaši manus izvirdumus neņem galvā. |
|
|
| sapnis par tualetēm, pamatskolu utt. |
[Jun. 1st, 2014|11:14 am] |
Sapņoju, ka atkal mācos pamatskolā. Bija literatūras stunda. Visa klase sēdēja skolas vestibilā un vidusskolas literatūras skolotāja izdalīja rūtiņu kladēs sarakstītus bakalaura darbus, kuri bija jāpārraksta un jāiesniedz iesietā un elektroniskā veidā līdz tās pašas dienas pēcpusdienai. Viņus visus bija pārlasījusi mana augstskolas estētikas pasniedzēja. Es savējo biju sacerējusi par " Brāļiem Lauvassirdīm".
Tālāk visiem bija jādodas uz kaut kādu svinīgo aktu, kurš pārmaiņas pēc notika nevis aktu zālē, bet otrā stāva meiteņu tualetē, jo tā bija labākā stāvoklī, nekā zāle. Kad cēlos kājās, man izjuka bikses. Līdzi bija rezerves bikses, bet es nevarēju izdomāt, kā tās nemanāmi pārvilkt, lai visa klase neieraudzītu manu neveiksmi. Sākās kaut kāds rituāls gājiens uz tualetēm. Man blakus sēdošā klasesbiedrene A visu laiku mēdijās. Izdomāju, ka ātri aizskriešu uz tām tualetēm un pārģērbšos, taču tām bija sakrauti priekšā stilizēti krēsli podu formā. Kad beidzot tiku tiem garām, atklājās, ka remonts vēl iet pilnā sparā, visas kabīnes ir nojauktas un nav, kur pārģērbties. Skrēju uz otru meiteņu tualeti, kas pēkšņi bija kļuvusi milzīga- katrā kabīnē bija arī duša, bērnu pārtinamais galdiņš un padomju laika gāzes plīts. Ieslēdzos un beidzot pārģērbos. Tad arī pamodos. |
|
|
| |
[May. 31st, 2014|12:28 pm] |
Šodien nejauši un necerētā kārtā tiku pie kāzu kurpēm.Kaut arī būs tikai sarakstīšanās, tomēr gribās justies skaistai un kaut nedaudz īpaši. Jo tomēr man tas būs pirmais šāda veida pasākums.
Un, ja ir atrastas kurpes, kleitu piemeklēt būs tīrais sīkums, jo parasti man tieši vislielākās problēmas ir ar apaviem. |
|
|
| awwwww |
[May. 30th, 2014|07:16 pm] |
Bija tāda " Awwwwww" diena...
Pēdējā darba diena šajā darbavietā. Nedaudz dīvaina sajūta, izejot pa durvīm, jo pietiekami ilgi šeit strādāts. Galvā dungojās beigu skaņas no tās visiem zināmās mūzikla " Kaķi" dziesmas:" Look, a new day has begun."
Kabineta kolēģi jau no paša rīta uzlaboja garstāvokli un uzdāvināja kasti ar zemenēm, bet Mīļums izdomāja iegriesties manā nu jau bijušajā darba vietā dienas vidū un atnesa garšīgus sīkumus.
Un vēl fascinē lielās priekšnieces šīsdienas teksts:
" Nuuuu, es jau nezinu, kādi mēs tev bijām kā kolēģi, laikam jau, ka ne visai labi, bet tevis gan mums pietrūks."
Tālāk sekoja aicinājums turpināt darbu kādā citā profesijā šajā iestādē pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma.
Laiks rādīs, kur es pēc tam būšu un ar ko nodarbošos.
Katrā ziņā, man viss dekrēta laiks ir diezgan intensīvi pieplānots pilns ar skraidīšanu pa dažādām valsts iestādēm, kursiem, semināriem, jauno vecāku skolu, dzimšanas dienām un pašas kāzām.Un pa starpu tomēr vēl naivi centīšos atrast pusslodzes darbu, jo naudu vajag un diezgan pieklājīgi daudz, lai viss kaut cik izdotos. Nebūtu tie stulbie kredīti jāmaksā, tas viss būtu uz pusi vieglāk. Bet ko nu tur... Nauda vai nu ir, vai arī viņas nav.
Šodien bija arī viens nostaļģisks mirklis, kad pa atvērto logu vējš ienesa svaiga, silta kartupeļu biezeņa smaržu. Atmiņā atsauca bērnības vasaras laukos, kur šādi ēdieni parasti tika ēsti sēžot uz sliekšņa, ķerot sauli un kaujoties ar odiem. |
|
|
| |
[May. 29th, 2014|06:35 pm] |
| [ | mans iedomu draugs klausās |
| | mizukaste | ] |
Šai dienai piemīt kaut kāds dīvainums.
Negaidīti sveicieni no citu stāvu kolēģiem, ar kuriem parasti nav vispār nekāda kontakta un, kuriem es pat nezinu vārdus un negaidītā familiaritāte no priekšnieces, kura uzvedās sev netipiski un jokojot mani, mana stāvokļa dēļ, nosauca par apalīti (Grūtnieces nemēdz būt tievas). Kas ir neraksturīgi viņai, drīzāk būtu gaidījusi kādu austrumu filosofijas gudrību, kuras viņa dala pa labi un pa kreisi.
Vakardiena izvērtās jautra.
Domāju, ka jauniegūtais somu paziņa mūs ar Mīļumu ilgi atcerēsies.:) |
|
|
| |
[May. 26th, 2014|06:05 pm] |
Manam ārstam laikam ir kaut kāda rentgena redze- bez mērīšanas sarakstījis man mātes pasē spiedienu, dažādus apkārtmērus un bērna tonīšus ( kaut gan nespēju atcerēties tādu reizi, kad viņš tos vispār būtu mērījis). |
|
|
| |
[May. 24th, 2014|01:09 pm] |
Šodiena ir mana ideālā brīvdiena- labs garstāvoklis, pēc iespējas mazāk cilvēku apkārt, izklaidējošas filmas, viegls apģērbs, visi logi vaļā un plašas iespējas pagatavot salātus, kas šādam laikam šķiet it jo piemērota pārtikas izvēle.
Mazliet kauns par to, ka vakar Vecrīgā parādīju arī sava rakstura ēnas puses, jo ļoti slikti jutos un tāpēc biju absolūtā neomā un viegli aizkaitināma. Bet, īstenībā, vienalga. Kā S. Viscious ir teicis:" It's not really my problem if they think I'm weird."
Un nav jau arī. Jo tik un tā katrs padomās to, ko gribēs,kāpēc par to būtu jāuztraucas? |
|
|
| mehhh |
[May. 23rd, 2014|07:48 pm] |
Man laikam ir iestājusies ikgadējā profesionālā izdegšana kad sāk riebties sabiedrība kā tāda un lielākais sapnis ir gulēt vientuļā pludmalē, kur jūdzēm tālu nav neviena cilvēka, ir tikai klusums, viļņu šļaksti gar kājām, koši zilas debesis un maigi silts vējš.
Tas nozīmē, ka ar steigu vajag atpūsties ( Dekrēta atvaļinājum, te es nāku!), savādāk sākšu iet sviestā, ja tas sen jau nav noticis. Citiem cilvēkiem ir paredzēts atvaļinājums reizi pusgadā,lai tā nenotiktu, es esmu intensīvi vairāk nekā gadu norāvusi bez tā. |
|
|