| sapnis par tualetēm, pamatskolu utt. |
[Jun. 1st, 2014|11:14 am] |
Sapņoju, ka atkal mācos pamatskolā. Bija literatūras stunda. Visa klase sēdēja skolas vestibilā un vidusskolas literatūras skolotāja izdalīja rūtiņu kladēs sarakstītus bakalaura darbus, kuri bija jāpārraksta un jāiesniedz iesietā un elektroniskā veidā līdz tās pašas dienas pēcpusdienai. Viņus visus bija pārlasījusi mana augstskolas estētikas pasniedzēja. Es savējo biju sacerējusi par " Brāļiem Lauvassirdīm".
Tālāk visiem bija jādodas uz kaut kādu svinīgo aktu, kurš pārmaiņas pēc notika nevis aktu zālē, bet otrā stāva meiteņu tualetē, jo tā bija labākā stāvoklī, nekā zāle. Kad cēlos kājās, man izjuka bikses. Līdzi bija rezerves bikses, bet es nevarēju izdomāt, kā tās nemanāmi pārvilkt, lai visa klase neieraudzītu manu neveiksmi. Sākās kaut kāds rituāls gājiens uz tualetēm. Man blakus sēdošā klasesbiedrene A visu laiku mēdijās. Izdomāju, ka ātri aizskriešu uz tām tualetēm un pārģērbšos, taču tām bija sakrauti priekšā stilizēti krēsli podu formā. Kad beidzot tiku tiem garām, atklājās, ka remonts vēl iet pilnā sparā, visas kabīnes ir nojauktas un nav, kur pārģērbties. Skrēju uz otru meiteņu tualeti, kas pēkšņi bija kļuvusi milzīga- katrā kabīnē bija arī duša, bērnu pārtinamais galdiņš un padomju laika gāzes plīts. Ieslēdzos un beidzot pārģērbos. Tad arī pamodos. |
|
|
| emonālijas |
[Jun. 1st, 2014|04:09 pm] |
Šodien atkal grūtnieču hormoni trako un emocijas pārgāja pāri kā ūdens katliņā.
Vnk uz āru iznāca visas kaut kur dziļi slēptās bailes no dzemdībām, tas, ka kaut kādā dvēseles kaktiņā tomēr nav īsti stabilas pārliecības, ka esmu tam visam gatava, kaut kur ir tas melnumiņš, kurš visu laiku baksta un liek gribēt vecos laikus un nevar samierināties, ka tā nekad vairs nebūs un nāksies sevi mainīt pa 180 grādiem.Bet, no otras puses, nepārtraukti par šīm sajūtām pati sevi graužu, lai gan apzinos, ka tās ir tikai normālas, ka katram var uznākt vājuma mirkļi, tas nenozīmē, ka būšu slikta mamma un tas, kas visur tiek kladzināts par neizmērojamo laimību, kādā man pašlaik būtu jāatrodas, ir pilnīgākie buļļa mēsli.Protams, ka es savu sīko mīlu jau tagad un darīšu visu, lai viņai būtu labi.
Nezinu, kas man šodien uznāca, bet reizēm ir veselīgi ļaut emocijām vaļu. Un priecājos, ka Mīļums ir tik saprotošs un īpaši manus izvirdumus neņem galvā. |
|
|