| |
[May. 21st, 2014|07:31 pm] |
Gribējās ēst, apēdu pāris karošu saturu, tagad jūtos pārēdusies. Jāsāk pierast pie trešā trimestra kuņģa saspiestības.
Sīkā visu dienu taisa kūleņus vēderā, staipās un ir ļoti aktīva. Tā, ka vēders kustās uz visām pusēm.
Vispār, esmu nonākusi pie secinājuma, ka tās mātes, kuras, būdamas stāvoklī, turpina lietot lielos daudzumos alkoholu, savus gaidāmos bērnus nemaz nemīl, jo kā var apzināti darīt kaut ko, kas mazajam kaitēs ja ne uzreiz, tad pēc kāda laika?Kā var mīlēt un speciāli darīt pāri?
Kaut kā tā. Nemāku teikt, jo man kaut kā tas nāk dabiski un pašsaprotami. Vnk izraisīja izbrīnu dažu labu paziņu attieksme- tas nekas, ka sīkais vēderā, var turpināt kost līdz grīdai un uzvesties tā pat, kā pirms tam.
Un kaut kā arī mazliet skumji, jo saprotu, ka neko citu jau šis cilvēks savā dzīvē redzējis nav un tā pat nav šī cilvēka vaina.Bērni atkārto savus vecākus.
Kas es esmu, lai kādu nosodītu...
Bet tomēr ir lietas, kuras nesaprotu. |
|
|
| |
[May. 21st, 2014|07:57 pm] |
That awkward moment, kad kāds ar IT speciālista izglītību pienāk un parāda, ka ar kaut kādu tur sīku funkciju es visu šo laiku varēju ieekonomēt 50% darba. Un šī informācija pie manis nonāk priekšpēdējā darba nedēļā.
Jutos...emmm...neveikli.
Bet, no otras puses- sēž man visu laiku iepretī, bet veselu gadu nevar pateikt, ka visu var izdarīt daudz vienkāršāk?
Būtu es to zinājusi gadu atpakaļ! |
|
|