Zete akal muldās

Lai vai cik sarūgtināti es brīžam justos par kaut kā secen iešanu, patīkami pēc tam ir iesmiet par to, ka liktens pats neļauj sadarīt vislielākās muļķības. :)

Lai nomētātu kādu citu ar mēsliem, pašam ar vien šamie rokā jāpaņem - smirdēsiet abi divi. Turklāt, nedo dies' netrāpīsi, pats saproti.. ;) Piekš kam gan tas viss vajadzīgs?

Pēdējās nedēļas tāds jancīgs noskaņojums. To vien gribas, kā sēdēt zaļā pļavā un krāsainas feņečkas pīt. Šodien jūtu, ka šis noskaņojums ir hiperbolizējies. Atvaļinājumu vajag kā ēst.

Nulol. Smuks jau ir man tas rokaspulkstenis, bet ciparu neesamība reizēm tomēr smagi iesper pa ģīmi. Pamostos šorīt (modinātāju nelieku nekad, ka jāceļas vēlāk pa 8:00), logs līz galam vaļā, brīnos, kapē istabā dubaks un saule necepina. Sagramstu pilksteni, skatos - bez piecpadsmit deviņi. Nočortojos un zobus klabinādama lienu laukā no migas, aiztenterēju līdz vannas istabai, aiztenterēju līdz virtuvei un tur sienas pulksteņa rādītāji jestri rāda stundas uz ~8 un minūtes kku starp cipariem 9 un 10. Jūtos piekāsta. :(

YAY! \o/ pirmais bloķētais cilvēks iekš visurienes! :O pat iekš oranžā portāla! Izbesīja, ne pa jokam. =/ Nespēju vnk noskatīties, kā cilvēks pats sevi nepārtraukti gremdē un vēl piedevām činkst, ka visa pasaule ir pret viņu. Neizturama kombinācija. Ik pa laikam paziņo ka jāmirst no, nav ko. Šon bij uzlicis savam profilattēlam sēru lentu. Tas ar bij pēdējais piliens, tad lai ari mirī, tikai lai man uz to nav jānoskatās. Zaibal, goda vārds.