Zete akal muldās

Es tak visu laiku jutu, ka auto vaig likt pie vārtiņiem uz ielas, nevis dzīt pagalmā. A to pirms 10 minūtēm bezmazvai duris izgāza kaimiņš, kamēr sacēla kājās visu rodņu - vaig padzīt malā. pulkst. 7:00 ieradīšoties 'vampīrs', netikšot garām. Tagad sēžu pirms septiņiem, klausos kamaza rūkoņu aiz loga, zem segas līst vais nestāv, bet miegs tā nāk.. tā nāk.. :(

Njā. Laikam mikijpeles tētuka ironizējums, ka motora pārsegu mainīt vēl nevaig, bija vietā. Tai mašīnītei pie manis patiešām viegli neklāsies. Vismaz līdz brīdim, kad beigšu blondīņoties pie parkošanās un ap(iz)grozīšanās šaurās vietiņās. (vai ari dāčā kaimiņi būs likvidējuši visus dzīvžogus un ķiršu kokus. :D)

Jāiet pirkties audums, jāņem ota, auduma akrils un jāsāk strādāt lielās idejas vārdā, pa tam laikam drukājot laukā čupiem vien čupiem vien a4 izmēra bilžukus smukās krāsiņās. Ar izgulēšanos, šķiet, būs kā būs. 9os rīt no rīta ierodas mikijmausis, nokrauj Betiju pie manis un man šams jāvizina uz darbs..

P.S. Pēdjējā laika lielākais rofls: "Man šķiet, ka mēs ar Māri dzīvojam kopā. Tikai neesam vēl novienojušies, kur."

Te reiz izveicu nelielu ekskrementu eksperimentu par to, kāds auto cilvēkiem varētu ar mani asociēties. Visprecīzākais minējums izrādījās ref. :)

Mans nenormālais bardaks darbā uz galda tika nodēvēts par 'foršu buduāriņu', vai kkā tamlīdzīgi.