Zete akal muldās

Šodien trīs kvadrātmetros ar divu minūšu intervālu satiku divus cilvēkus. Vienu jau sen pazīstamu, daudz ūdeņu un alus kopā liets, tikai no redzesloka aizklīdušu (lasīt: pārvācās prom no kaimiņrajona un mīļākās kopdzertuves aizklapētas). Otru svaigi kā iepazītu alus kopā nemaz nav liets, bet looking forward to it. Viena acīs iespaids par sevi Vēl nav sabojāts, ar otru kopā lopā visādi gājis, izskatījās, ka šamam nesaiet tā Zete, ko šams atceras ar to, kas stāv viņa acu priekšā un čivina, ka pīpot fujpē, alus vai vai vai cik sen nav ostīts un (akmandieniņ) sportu, kas nav litrabols, dara.

Visi dzer un izklaidējas, bet es piektdienas vakarā sēžu darbā un daru lielas lietas. Man patīk strādāt naktīs un brīvdienās, jo, lielākoties, tieši tad, kad visi citi dzer un izklaidējas, notiek visspraigākā darbība un tiek veikti vissvarīgākie un atbildīgākie darbi. Tas pašai liek justies gudrai un svarīgai.