Zete akal muldās

Iekš cibas ir tāda mazu (spriežot pēc izmēriem) pusauga blozgu kompānija, kas mēdz sapirkties nejēgā daudz drēbes un pēc tam, kad saprot, ka ir nopirkušas sūdu, ko nevalkās, mēģina "pa lēto" iesmērēt tās citiem. Skatos uz to un grozu galvu, no kā tas atkarīgs, no vecuma, no izmēru pieejamības (S,XS,M), no audzināšanas?

Man nav tik daudz naudas lai pirktu pofig ko, ka tik modē. Ja es ieeju veikalā un pērku šmotku, kad es pirms došanās uz kasi vēlreiz uz to paskatos un apjautājos sev, cik ilgi un ar ko kopā es to valkāšu, vai es esmu gatava par to maksāt tik, cik prasa. Un beigu beigās manas drēbes tiek, novalkātas līdz pēdējam un izmestas laukā. Vai ari (kas beidza būt aktuāli dažus gadus atpakaļ) es no šamām izaugu un atkarībā no šmotkas stāvokļa, mīļuma un iespējām drēbe tika pāršūta, izmesta vai vnk atdota kādai draudzenei bez nekādas varkas vai tamlīdzīgi.

Cita štelle ir ar kurpēm, tur gan gadās, ka veikalā mērot palēkā, pastaigā un liekas ok, bet pirmajā reizē uz ielas kurpe tā sajāj kāju, ka vairs skatīties negribas uz šamo..