Zete akal muldās

Gandrīzi aizmirsu pasūdzēties par to, kā es atklāju, ka esmu nonākusi šaurā bezizejā (tāpat kā vinnijs pūks) un kā man izdevās no viņas izkļūt bez gavēņa un kājām kā dvieļu turētājiem. 5dienas vakarā biju aizdevusies no darba uz peldbaseinu. Kad pēc 2 stundām atgriezos pie darbavietas, noparkoju savu auto uz Brīvības ielas starp Bruņinieku un Stabu ielu. Tur. kā zīme rāda, auto ir jānovieto uz ietves paralēli brauktuves malai. Tā nu priecīgi par viegli atrasto stāvvietu, devos uz darbu. Kā zināms tiem, kas biežāk braukā pa Brīvības ielu, tur dažādos posmos notiek ielas pārrakšana sakarā ar ūdensvada rekonstrukciju un visādām citādām štellītēm. Šajā sakarā Posmā no starp Bruņinieku un Stabu ielu ir uzstādīta pagaidu zīme, kas brīdina par ceļa remontu. Savu auto biju novietojusi pie šīs zīmes. Atgriežoties no darba ap plkst. 20:30 pie sava auto, kā jau teicu, secināju, ka esmu nonākusi šaurā bezizejā. Tieši blakus manam auto bija novietojies kaut kāds milzīgs smagais ar oranžām bākugunīm, atvēris kanalizācijas (vai komunikāciju, man vienalga) aku, kura atradās aiz mana (!!) auto, novietojis iepriekšminētās akas vāku blakus aiz mana (!!) auto, uzstādījis sētiņu gājēju drošībai aiz mana (!!) auto. Kā ari salicis visus situācijai piederošos mirguļus un brīdinājuma zīmes uz ielas.


( Bezizejas ilustrācija )

Kaut kā jau beigu beigās izgrozījos. Katrā ziņā pašapziņa par auto izgrozīšanu no šaurām bezizejām, palielinājās pa saviem 300%. :D Un labi, ka tā, jo kad braucu ap 23:00 garām tai vietai, šams tur vēlaizvieni stāvēja.