Zete akal muldās

Pēc šīs definīcijas es jau sen esmu klaidonis :D:D:D Reāls klaidonis...

Es nezinu un nesaprotu,
Ko grib no manis šis liktenis.
Par kādu nozieguma sodu
Viņš manim ciest ir nolicis.

Man nav ne Tēvijas, ne mājas,
Ne vienas viet`s, kas mīlē man`.
No rīta cēlies, aunu kājas,
Dievs zin, kur vakars pienāks man.

Iekš divām skaistām, zilām acīm
Es biju reiz iemīlējies.
Bez gala skaistas bij` šīs acis,
Bez gala es tās mīlēju.

Un tā, un tā, un tā es klīstu,
Un tā es mūžam klīdīšu.
Es miera vietas nepazīstu,
Kas laime ir – to nezinu.

Es nespēju vairs aizmirst skuķi,
Dēļ tās es mūžam sērošu.
Pirms miris būšu, vēl es teikšu:
«Es tevi aizmirst nespēju.»

Es staigāju gar upes malu
Un viļņu dejā noskatos.
Es lūdzu nāras, lai tās manī
Reiz manas sēras vieglotu.

Es nezinu un nesaprotu,
Ko grib no manis šis liktenis.
Par kādu nozieguma sodu
Viņš manim ciest ir nolicis.