lauzhamies caur sniegu
lauzhamies caur sniegu
- Sis puiškans man patīk!!!
- 7/31/06 01:21 am
- lasu viņa blogu un smejos....patīk!!!
Okei, dami i gaspada, visa ģela ir iekš tās zīmītes, ko cilvēki raksta pirms savām pašnāvībām. Šīs zīmītes nozīmība nav pārvērtējama. Tomēr jāatzīst, ka 99.9 procenti pašnāvnieku šo te pēdējo iespēju radīt kādu šedevru neizmanto. (Interesanti, ka šī pati procentūra raksturo stulbo cilvēku īpatsvaru ģenerālajā populācijā. Šīs te sakritības detalizēta izpēte ņems vietu kādā citā Svētdienas slejas ierakstā, jo citādi visi mani visādi citādi kristālskaidrie un bezgala argumentatīvie punkti izplūst visos virzienos kā ūdens palu laikā, kad sniegs peld un ledus kūst, un pļavās dzīvo līdakas, bet visās lauku, pilsētas un suburbijas mājās, kas atrodas pārāk tuvu lielajām un vidēja izmēra Latvijas upēm, ezeriem un citām ūdenskrātuvēm, mīt asari, ķīši, zuši un kazragi, nemaz nerunājot par brekšiem, no kuriem vispār nevar atkauties ne ar kārtīm, trumpjiem, pīckām vai ķērpām, kuras ir pļavā un, tātad, zem ūdens šā kā tā, kur tās ir pieejamas tikai līdakām, kurām tās ķērpas ir vajadzīgas tā kā zivij divritenis.) Tipiskais pašnāvnieks paķer apskretušu lapeli un ar trīcelīgu roku uzskricelē kaut ko par to, ka neviens viņu nemīl, ka pasaule ir nežēlīga, ka viņš vai viņa mīl tādu-un-tādu, bet tas tur tāds-un-tāds viņu nemīl pretī, un, karoče, ka viss ir slikti, ka vienīgā izeja ir pašnāvība, un ka viņš, tas pašnāvnieks, tūlīt taisīs pašnāvību. Tātad, kā redzams, tipiskā pašnāvnieka zīmīte satur gatavās stulbības, nožēlojamu vaimanāšanu, trakus suņa murgus, klišejas un banalitātes. Spriežot pēc tipisko pašnāvnieku domas lidojuma -- kuru bez pūlēm nereti pārspēj viņu ķermeņa lidojums -- un fantāzijas akūtā iztrūkuma, ir skaidrs, ka nāvi viņi ir vairāk kā pelnījuši, un ja tas būtu manā vaļā, es viņus visus piežmiegtu ar šiem pašiem pirksteļiem, kas ir gadījušies manu roku galos.
Kur šajā bildē uzpeldu es? Kāda ir mana kūkas daļa šajā darījumā? Kā lomu es spēlēju šajā šarādē?
Es taču neesmu stulbs! Muļķis -- varbūt, idiots -- iespējams, traks -- pilnīgi noteikti, bet, atļaujiet -- un izlabojiet mani, ja kļūdos -- es taču neesmu stulbs! Galu galā -- es taču neesmu muļķis! Neesmu idiots! Neesmu traks! Vai lai es laižu zudumā iespēju radīt lielāko šedevru savā dzīvē!? Ak, nē jel, nē! Tikai pār manu līķi! Tikai pār manu beigto ķermeni!
Īsāk sakot, mana pašnāvnieka zīmīte sastāvēs no vairākām nenumurētām A4 lapām, un, kad es saku "A4 lapām", es, protams, nedomāju A4 lapas, jo tādu te Amerikā vispār nav un runa ir un var būt tikai un vienīgi par A4 formāta lapām līdzīgām lapām, kas tomēr, protams, nav A4 formāta un nekad tādas nebūs, un nebūs tādas ne tik, ja es vai jūs, vai kāds cits tās par tādām nosauks. Kā smejies, uzdoties par A4 lapu jau katrs ir gudrs, bet kad pienāk laiks noņemt mērus un atbildēt par bazāru, visi viltvārži krūmos!
Pirmā lapa būs lietošanas instrukciju lapa. Tajā būs skaidri un gaiši pateikts, ka tas, kas ir lasītāja priekšā, ir mana pašnāvnieka zīmīte jeb, precīzāk, zīmītes lietošanas instrukciju lapa. Tur būs pateikts, ka šī te zīmīte ir manu vecāku īpašums, kas ir ļoti svarīgs apgalvojums, ņemot vērā to, ka nepaies ne gads, kad šo te zīmīti varēs uzspert gaisā jebkurā pasaules izsolē par aptuveni 40-50 miljoniem ASV dolāru vai, sliktākajā gadījumā, vecu galošu, tukšu pudeļu vai lietotu korķu viļķu, vai padomju ražojuma konservu bundžu attaisāmo. Jebkurā gadījumā ir jārēķinās ar to, ka šī te zīmīte iegūs nenovērtējamu vērtību vistuvākajā laikā, un nekad nevajag ļaut sevi pieķert nesagatavotu uz neko vai jebko, vai visu.
Tālāk. Lietošanas instrukcijā būs arī skaidri formulēta lietošanas procedūra. Proti, visas lapas ir uztveramas kā vienlīdzīgi svarīgas, patiesas un vērtīgas. Pirms lasīšanas tās ir jāsamaisa gluži kā kārtis, un katra ir jāizlasa piecpadsmit reizes pirms lasītājs drīkst ķerties pie nākamās. Lasītājam ir jābūt smagā alkohola reibumā un profesionāļu uzraudzībā.
Par saturu. Vienā lapā -- un es jau teicu, ka tās nav numurētas (un A4 formāta ne tik) -- būs relatīvi tradicionāla pašnāvnieka vēstule, kurā es atzīstos, ka mīlu Annu, kā arī grafiski aprakstu seksu ar Čamī un kompulsīvi apgalvoju, ka esmu pelnījis mirt un neko citu. Vēl kāda lapa būs iepriekšminētās lapas identiska kopija, kurā vienīgās izmaiņas ir Annas nomaiņa ar Korīnu un Čamī apmaiņas pret Kristelu. Kādā citā lapā es inkriminēšu savu koledžu visus pasaules grēkos, tajā skaitā savā pašnāvībā, liekot skaidri saprast, ka tie bija viņi, kas mani nobeidza, un izdarot nepārprotamus mājienus uz šajā universitātes pilsētiņā valdošo narkotiku tirdzniecību, prostitūciju, kā arī iekšējo orgānu kontrabandu un nepanesamo ļaunprātīgo dedzināšanu. Kāda cita lapa būs paštaisīta krustvārdu mīkla, vēl kāda -- nosacītas kvalitātes pašportrets, vēl viena -- pēc labākajiem origami principiem izveidota papīra sardele. Labas piecpadsmit divdesmit lapas aizņems detalizēts visa tā, ko es redzēšu, krītot no tilta, apraksts. Vēl kāda lapa būs analītiska eseja (par un pret, plusi un mīnusi) par ārpuszemes civilizāciju eksistenci un ietekmi. Un tā joprojām.
-
Current Music: klusums
Current Mood: epileptiski smiekli
-
0 commentsLeave a comment