Ahāts

visu dienu sēžu tākā beka, nē, tādā pūpēdis, besī ārā, tauki aug, gribētu skriet ar Mīnu un redzēt stirnas un tad peldēties un kliegt un baidīt pīles.
laiks tāds tākā līmē, itkā ātri līp, bet stiepjas. sūds
un tas brāļa teodolītmājasdarbs bija psihs, bet vismaz viņš sāk apzināties, ka viņam ir labākā māsa.
ai, bāc, vajadzēja būt apķērīgai un stāstīt rīt nevis par Nokia, bet par Him vai Lordiem, haha ;D
rītdienas rīgu atkal pārceļu par nedēļu un atkal durstu pēcpusi un atdodu priekšniekam grāmatu, kurai buros cauri jau faking otro nedēļu, līdz kaklam man viņa. āaaaa, uz TICu obligāti jāiet.
jā, skriet es gribētu, varētu būt visi ceļi tīri, vnk asfalts un mēs ar Mīnu. bet nu kupenas lai paliek.