"tumsa tirpst. mēness deg. bet tevis tur nav." uz lapiņas ar nekad nepateiktiem vārdiem, norvēģu meitenes kontaktiem[kas uzreiz atsauca atmiņā jauko baltkrievu un viņa garšīgo ēdienu kultūrpasākumā.]
baigās pārdomas un diez gan drosmīgi soļi, es iznīcinu daudz liecību par pagātni. nu viss glabājas tikai galvā, bet no viņas tas ātri zudīs. zudīs.
gan jauka, gan skumja, gan riebīga, gan smeldzīga sajūta šovakar iezagusies manī. bet vispār baigi labi. es zinu, ka neko nenožēlošu, viss tikai izkristalizējas, nostājas, noskaidrojas. jējē. nedaudz elektrolīze.
man vajag kkādu arhīvu. viņš ir tik hjūdž, āāā.