Ahāts

Varu noliegt to,
Ko nespēju saprast,
Bet nekad man nesaprast to,
Ko esmu noliegusi.
Varu aizmest to,
Ko nespēju pasnest,
Bet es neko neiegūstu,
Aizmetot pusi.

Ir labi iespēju
Robežas apjaust,
Labāk - nelikties
Par tām zinot.
Savu varēšanu
Un spēku briedēt,
Robežas izaicinot.

***

Briest manī ļaunums -
Tumšs un draudīgs spēks,
Brāž nesavaldība
Kā smagi kaujas radi.
Pirms pretinieks būs manis uzvarēts,
Noslāpšu es pati.
Un mana cilvēcība aizrīsies
Ar indi, kurai ļauju norūgt sevī,
Un mani tuvie, mani mīļie brīnīsies-
Kā zāle, manas elpas skarta, nevīst.

***

Zem zīmuļa vilcieniem dzimstot,
Ļaunums ņirdz pārvērstā sejā.
Tas, ko mēs darām,
Tas, ko mēs radām,
Ir ceļš, kurp mēs ejam.

Ar čūskām un vilkačiem laivā,
Piestājot auglīgai salai,
Par tiem briesmoņiem
Atbildīgs esi,
Kurus pasaulē palaid.

***

Ar slāpi, kura tikai savu
Veldzi redz
Un neprot citus vairs
Ne pārstāvēt, ne tiesāt,
Ko, ejot pasaulē,
Ar slāpi ši
Un starp šiem cilvēkiem
Es varu iesākt?

Ja savas slāpes mocīti,
Tie dienas nes,
Par manu slāpi
Kāda viņiem bēda?

Es eju meklēt
Neatklātus avotus,
Bet patiesībā
Ceru atrast pēdas.

***
Met tumsā saucienu,
Un atbalss ziņu dos,
Vai priekšā mežs vai upe,
Vai tu maldies tīrumos.

Met miglā saucienu
Un klausies, kur tas atsitas -
Vai bērzu stumbros zīdainos
Vai akmens kolonnās.

Met telpā saucienu,
Bet ne tu viens tas saucējs -
Pār gaismas gadiem nācis signāls
Tavas naktis traucēs.

Un sevī ieklausies -
Tu pilns ar atbalsīm
No tuviem čukstiem,
Garas sasaukšanās iztālīm.