Ahāts

Šajā scenārijā paredzēts, ka turpināsies pašreizējie procesi, bet iesaistītās puses nerīkosies aktīvi, lai mazinātu virzītājspēku negatīvo ietekmi. Dominēs reaģējoša pieeja, bet izpaliks uz rīcību vērstas politikas un inovatīvi risinājumi. Tāpēc arī ekonomiskie, demogrāfiskie, klimata izmaiņu un enerģētikas procesi ritēs savu gaitu līdz to likumsakarīgam iznākumam.
Fons. Vidzemes iedzīvotāji ir noguruši no ārējām pārmaiņām un arī paši nevēlas mainīties. Uzņēmīgie vidzemnieki ir pārāk pārņemti ar problēmu seku likvidēšanu, taču viņiem trūkst uzdrīkstēšanās un zināšanu, lai novērstu problēmu īstos cēloņus, spētu rīkoties stratēģiski un savu enerģiju veltītu nākotnes attīstības plānošanai. Iedzīvotāji baidās pazaudēt savu identitāti un drošību. Bailes veicina agresiju un norobežošanos savas kultūras ietvaros, kas izpaužas, sastopoties ar citām kultūrām un pieredzēm. Bailes veicina destruktīvu lēmumu pieņemšanu un rīcību. Tās kavē attīstību un neļauj apjaust latviskās kultūras vietu globālajā kultūru mozaīkā. Bailes veicina norobežošanos, tāpēc katrs pats spiests risināt uzdevumus, kurus vienkāršāk būtu atrisināt, integrējot dažādas pieredzes un apvienojoties. Status-quo scenārijā tiek radīta mānīga drošības sajūta, ļaujoties ilūzijai par apkārtējās pasaules nemainīgumu. Daudz resursu tiek tērēts šīs ilūzijas saglabāšanai, cīnoties pret jebkuriem faktoriem, kas var veicināt izmaiņas.
Status-quo scenārijā ekonomikas atlabšana pēc krīzes notiks lēni. Darba trūkums laukos liks Vidzemes iedzīvotājiem doties uz pilsētām. Dzīves kvalitāti noteiks katra iedzīvotāja spēja pašam atrast veidu, kā nodrošināt iztikas līdzekļus. Pieaugs pašnodarbināto loma. Mazāk pievilcīgie lauku apvidi straujāk zaudēs iedzīvotājus. Tajos paliks sociāli atkarīgās iedzīvotāju grupas un pašpietiekamās saimniecības, kurās dzīvos noteikta aroda pratēji un amatnieki. Mazāk pievilcīgajās lauku teritorijās paplašināsies zemju platības, kuras izmantos intensīvajai lauksaimniecībai vai apmežošanai. Tomēr palielināsies arī lauksaimniecībā neizmantoto un degradēto teritoriju īpatsvars. Pievilcīgajos laukos pieaugs senioru, jaunu ģimeņu, vasarnīcu un sezonālo tūristu skaits. Laukos izveidosies neliels turīgo zemnieku slānis, tomēr lielās saimniecības spēs nodrošināt darbu tikai nedaudziem. Gan laukos, gan pilsētās palielināsies sociālie kontrasti. Vidzemes ceļu tīkla kvalitāte uzlabosies galvenokārt jau tagad noslogotākajos posmos. Tāpēc pieprasījums pēc kvalitatīvas infrastruktūras pārsniegs piedāvājumu.
Status-quo scenārijā pašvaldības, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas ieņems nogaidošu pozīciju, reaģējot tikai uz ārējām iniciatīvām un atbalstu, t.sk. uz ES fondu finansējuma apguvi. Laukos būs mazāk iniciatīvu un pakalpojumu skolu pabeigušiem jauniešiem, jo galvenais būs nodrošināt “sirmā elektorāta” dzīves kvalitāti. Tas palielinās spiedienu uz pašvaldību budžetu. Uz zināšanām balstītas nozares attīstīsies galvenokārt tikai Valmierā un tuvākajā apkārtnē. Tradicionālās Vidzemes nozares noturēsies, tomēr dažādu specializētu produktu ražošana un zināšanu atjaunošana nozarē kavēsies. Samazināsies arī tradicionāli spēcīgo nozaru konkurētspēja. Rūpnieciskās aktivitātes joprojām koncentrēsies trijstūrī starp Valmieru, Cēsīm un Smilteni.
Status-quo scenārijā paredzama ārvalstu imigrantu ieplūšana Vidzemē, jo mazais iedzīvotāju skaits vairs neļaus uzturēt ierasto pakalpojumu līmeni. Imigranti apmetīsies uz dzīvi lielākajās pilsētās, kur ir lielākas darba iespējas, labāk attīstīta sociālā sistēma un infrastruktūra, lielāka tolerance citām kultūrām. Tā kā šajā scenārijā Vidzemes novadi nerīkojas aktīvi, tiem nebūs imigrantu integrācijas un mājokļu politikas. Imigrācija palielinās spiedienu uz sociālajiem dienestiem un radīs spriedzi pilsētās.
Pašvaldības uzskatīs sevi par atsevišķām „karaļvalstīm” un sadarbība notiks tikai līdzšinējā apjomā un formā. Politikas veidošanā pamatā saglabāsies nozaru pieeja, tomēr izplatītāki kļūs dažādu starpnozaru projekti izglītībā, tūrismā uzņēmējdarbības veicināšanā un kultūrā. Enerģijas cenu stabilā pieauguma dēļ katra pašvaldība īstenos tikai uz savu teritoriju vērstus energoefektivitātes un alternatīvās enerģijas veicināšanas pasākumus. Nespēdams attaisnot savu pastāvēšanu, Vidzemes plānošanas reģions sadalīsies un 2030. gadā vairs nepastāvēs pašreizējās robežās.