Ahāts

kreisās rokas nagi bija rozīgi, labās - zaļi, mēs strādājām saulē, rāpāmies kalnā, balansējām jāteniski sēžot guļbaļķu torņa ļoti augstā stāvā, vēsajā pagrabstāvā mēs ēdām, sākās dīvaina lekcija un krustmātei bija jāklusē, jo viņas stāsts neatbilda standartiem. milzīgs bīstams ūdenskritums, stāva bīstama nogāze, divi cilvēki, ar kuriem alsktu iepazīties un divi, kuri ir "pamesti novārtā", divas pieaaugušas sievietes, dīvaini.

beidzot, beidzot atradām to 2011. gada augusta Albertinas apslēpto brīnumu, Nobraucām ar trepēm contemporary pagrabstāvā un kreisajā pusē kādu pusstundu stabili tur stāvējām pārakmeņojušies :3