Ahāts

Kā lai pamostas uz vienīgo lekciju 8:30? Pietam tā ir francaise un pēc tās seko vēl trīs, bet tās man patīk. Šis mani nomoka jau trīs mēnešus. Tas ir absurds, jo es pat izpildu mājasdarbus, bet Daces jaunkundzei tie jāiesniedz uz rociņas. Jā, mani tas patiesi nomāc, jo mana stulbā, debīlā sirdsapziņa mani moka, lai gan šī ir rather triviāla lieta(lasīt:sūds). Pirmo reizi sastopos ar priekšmetu, kurš man izraisa vairāk negatīvu emociju nekā pozitīvu. Visticamāk vainīga Dace. I don't like her style,haha.

Un vēl:septembris,oktobris,novembris. Jā, trīs mēneši bija vajadzīgi, lai es pārvarētu bezmiegu. Urrā! Es uzvarēju! Notiek arī labas lietas, bet tas vairāk vai mazāk paņēma lielu daļu prieka(jo process ir nepatīkams). UN, cik gan daudz prieka var paspēt piedzīvot 3 mēnešos :( Nevienam nenovēlu šo murgu. Bet vēl vairāk nenovēlu sev pašai vēlreiz iekrist šajās lamatās. Visticamāk, vēl vienu reizi pašas spēkiem neizķepurotos.