Ahāts


publisks šmublisks @ 18:48

Nepanesu tādas pieaugušo sarunas pludmalē. Tāpēc laikam gluži kā saules dūriens (mežā noreiba galva), mani pārsteidza zvans no Jura, jo viņš taču nezvana..nu, parasti nezvana un neaicina ciemos. Tā iet, kad ir dzīve. he. Nujā, un protams nelabums.
kā man gribētos pasacīt, ka viņu krāpj, ka svarīgums tiek tikai tēlots. Pieredzes profesionāļi? Viņi vilkuši savu dzīvi pusmiega stingumā, apprecējušies pārsteidzīgi, aiz nepacietības, un aiz nejaušības radījuši bērnus. Citus cilvēkus viņi sastapuši kafejnīcās, bērēs, kāzās. Laiku pa laikam, nonākot atvarā, viņi ķepurojušies, nesaprotot, kas ar viņiem notiek. Viss, kas norisinājies ap viņiem, iesācies un beidzies ārpus viņu redzesloka; notikumi, no tālienes nākot, pieskārušies viņiem kā gari, tumši tēli, un, kad viņi gribējuši sākt skatīties, viss jau beidzies. Un vēlāk, sasniedzot gadus četrdesmit, viņi savas mazās stūrgalvības un dažas parunas nosauc par pieredzi un paši pārvēršas par izdalīšanas automātiem: ja iemet divus sū spraugā pa kreisi, saņem sudraba papīrā ietītu anekdoti; divi sū spraugā pa labi dod vērtīgus padomus, kas līp pie zobiem kā mīkstas karameles.