Ahāts

aizkustinoša kārtējā sakritībiņa. es dažreiz brīnos kādi sūdi spēj sasildīt manus dziļākos pazemes ezerus.
braucām no debesskrāpja mājās iegriezāmies vietējā ķipa 'back to school' party, kur kā zināms redzēsim miljōns aizmirstu purnu utt, man jau kā vienmēr gribās satikt vecos komrādus, kuri man liela love, atšķirībā no pašreizējiem.
pa smēķim pie ballītes, tumsā ieraugu Lindu un viņa (par brīnumu) mani, (jo pēdējā laikā pat regulāri figurējošie izspļauj pa 'ō-čau-nepazinu') siltu smaidu un pamājienu barters. pienāca klāt, tik vienkārši it kā mēs jau divus gadus nebūtu 'šķirtas' iedeva buču uz vaiga un ar mīļu 'kā iet' blew me away.
nu un kas tur tāds ir? nekas? es nezinu, bet baigi forši un reizē skumji