Ahāts

biļetes uz arhitektiem kabatās, naudas nav, paliekam pie Andersa, atbildēja uz sms kā likts.
ienācu dzīvoklī, ūdens kafijas pauzei jau sila, kad pēkšņi priekšnieks izrāva mani no ieurbiena vietējā tenku lapelē, kurā akurāt mans ģīmis ar vārdu zem perfektā portreta,haha, un ļoti smieklīgs apraksts ar [man par lielu pārsteigumu] jūtamu manas dzīves filosofijas piegaršu, ko, kā izrādās, Renāte ir uzķērusi. man par to prieks.
vakar aizgāju nedaudz vēlāk kā ierasts[pēdējos mēnešos] gulēt un jūtos brrieesmīgi pašreiz, plaksti līp ciet. P. atrakstīja, nedaudz parunājām, bet sverot no visiem galiem ar saprātu, this far viena no sakarīgākajām sarunām mūsu vēsturē. man tā liekas. stulbākais stulbums, ko vispār varēja pavēstīt, ir, ka viņa senči šķiras. kpc visi pēkšņi šķiras? beidziet taču!