Ahāts

mincis ar mīnu ieritinājušās ugunskrustīgi manā tainī gultā; puncis pilns; sirds pilns; galva pilns.
ārā ir polārā diena. šī nedēļa vilkās kā mēneši. šī diena likās kā gads. viss notiek pārāk strauji, es netieku līdzi.

mēnessardzīgi Minči, atrasts pazudušais auskars, t krekli un zeķubikses, kazanova, plombīrs un kanēļšokōeksōtiskā kūka, zemeņu sa.saldējums, Mīnai patīk rotēt, āži un jaunavas, vīri un valstis, bārs threesome tfu tripod, barāni[burkāni, kas banāni], pagānu orģijas, vīri laivās, sarkanais palags, cik, kā un ar ko. nākotne

man nav pilnīgi neviena pretargumenta, kādēļ nekļūt depresīvai. nejau apzināti, protams.
un arī tā apziņa nekontrolējami piepluso klāt šeikeri tai tizlajai ūdens siltuma amplitūdas mainīšanai, aaaaagrhrhgrhr, nosist gribās kādu. nepajokam uzvilkos un sagruzījos apzinātajā par to, ka nesūda te nevar kontrolēt. 'tur jau nojūgties var' bija mana pirmā doma saņemot šo zajebiso padomu, nekas nav mainījies. un tgd man ir vampīrtemperatūra, nevis vīrusu. tas laikam lai inčīgāk pirms doka. sūds