Ahāts

kopš 6dienas abas pakas mierīgi stāvēja nekārtībā uz galda[kas nu jau pāraugusi nelielā pauguriņā, sevī ietverot HDD, kkādu fakin dzeltenu lietusmēteli, plānotāju, zilo somiņu, mandeles, saulesbrilles, lecamauklu, ipodu, rozā marķieri, zaļo kaklarotu, visādi jaunsudrabiņi, piparūku paka, londons, gēte, u.c. random 4.dienas stafs]un jutos pat lepna par viņām, priecīga, ka varēšu iepriecināt citus un ka nebūs jādomā par to un vēl tās ziemīšsmukās pakas, utt, un pat nosaukums SnowMallows jau vien silda. bet tajā mirklī, kūstot mutē otrajam, debešķīgi ideāli garšīgajam zefīriņam, lasīju jautājumu Dante's Inferno Testā[kuru tikko uzgāju G. cibā], kas skan: "Do you consider food to be one of life's finer pleasures?" un sapratu, ka būs jābrauc vēl pakaļ. bet tas nozīmē arī to, ka es momentā aizvēru paku. pat nanōnodoma nebija kam tādam.
taupīsim kamīnam. un es atradu krustnagliņas un kanēli. kūl

daži bērni ir vairāk bērni nekā citi.
šitais jau ir ļaunais, bet dažām ir arī vairāk beibīfeiss nekā citām. ;D
lol. migā

nu jau ir kādi 30 vai vairāk cm!!!!!!!!!! jējē!
bija jau novākts galds peperkūkiem, bet uzradās ķīna, sataisīja senčiem dāvanu un.. sapratām, ka jāaiziet uz kalniņu ;D sniegs maisos un smiekli pa visu pagastu! plāns ir 1 dienu iet spotot pa visiem S. pauguriņiem, kur var izspiest smieklu vērtu ātrumiņu, he. pilskalns būs pirmais.
tgd gan peperkūki un ziemīšrādio, vismaz vientulība uz brīdi atstājās. gruzījos mammai pa tel, ka neviena nav mājās :( nekas, vēl drusciņ.

pēdējā panna ir out.
vislabāk man patīk ziemeļbrieži, dubultsirdis un puika ar meiteni.
brālis ieskrēja tik sniega drēbes izlikt un atvest man šo to brokastīm.
iedevu dažas kūkas Montai arī aizvest.
nogurums, forši. vispār forši. rītdiena jau tuliņ klāt.