Ahāts

kāpēc šoreiz es klusēju, kas zin. laikam naivuma kalngalisms ir mazliet aprimis un monolōgs sāk pārņemt manu dienišķās analīzes devu..
fuj, laikam tas arī ir tas trakākais manā,ibio,ēmō pasaulītē, ka mani grauj fakin realitāte. ko? un kāāā es nevaru rezistēt seklus un taisnus cilvēkus, tas ir viens vājprāta murgs.
nodzīvot dzīvi akūtā naivumā itkā nav tas labākais variants, bet[!] kur zvanīts, ka tas vismaz nav apkārtceļš.
es nezinu, cik vēl prāta aizsargmūri man uzaugs un cik sirds aizsragslāņi tiks plēsti līdz tukšumam.
var sagadīties tā, ka sasniedzamā rādiusā nav it neviena ar kuru pavadīt daudz. nav. domā būs? hāhahā. būs.
tikai kad. lol rofl giggle, itwasme.