Ahāts

zero_weirdness:

tikko man bija šķaudsepšn! nošķaudījos šķaudot. vakar R. pameta labu ideju:varbūt biežāk jābrauc ārā no šīs pilsētvalsts, lai būtu laiks lasīt vilcienā. abos virzienos! wow es paspētu visas lugas izlasīt abās valodās un varbūt pat. nē. to gan nē

ooo, tikko atcerējos, ko darīju pirms gadiņa ^^ tas bija tik jauki, haha. Šorīt uz lāčplēšielas smaržoja ceriņi un izdomājām, ka ir taču pēdējais zvans.
Kumu bija pilns ar glauni tērptiem (klauniem) visādajiem, mēs savās pufaikās un mums bija visjautrāk, jo bijām tur mākslas uzpildes nolūkos. Izšāvām (haha) pēdējo pulveri, kas man bija palicis un to apslēpto zāli pēkšņi sienā atveramies atradām tikai tad, kad sāka spēlēt Mouse on Mars. Un šogad jau tas dīvainais igaunis, pie kura palikām kaučā ir ķipa mākslinieks, kurš brauc uz čomski spēlēt multimākslinieku, haha. Viņš tik slikti runāja angliski, sakot, ka mācās par apģērbu dizaineri(??), viņa beibe bija Portugālē erasmusā un viņas lieliskās gleznas aizņēma pusi istabas, safočēju pusi no viņa dzīvokļa, kurš bija jaukā nekārtībā, tikpat eksperimentāls kā visss visss vissss un viņš neizrādīja pat īpašu interesi par elektronisko mūziku, pirmkārt jau ignorējot pašu Kumu nakti. aizveda mūs uz to ostaskafejnīcu(Tallinas g.istaba), kur sešos ēdot brokastis izdomājām nebraukt mājās, jo eksāmenu vēl nevarēja nokavēt, elīza dabūja gandžu un mašīnu(ar šoferi), un mums vienkārši lieliski der pilsētas naktī. tā mēs piritā gulējām skeitparkā uz rampas, neatceros kāpēc. - - - bija ļoti silts ārā, braucām no tā viņa purčika uz tallinas berģiem totālā akmenī, karsts, slāpst, šūpojamies. viņš arī kaut kad piekrita uzpīpēt, nedaudz. viņš bija survival kitā, my bad, nezinu kāpēc, kaut kas grafisks. vienreiz redzēju viņu centrālstacijā. tagad viņš ir mūziķis un spēlēs čomskyy. :)
mazliet pietrūkst tā laika. it īpaši jau Elīzas. fak, joprojām žēl, ka viņa vienkārši ar mums vairs nedraudzējas un ir lielākā galaktikas mistērija - kāpēc. un kā šīs attiecības tik organiski izbeidzās, jūnijā.