peace is the new party jebšu mierene lēnām apaug ar bāriem, labi jau ka "otrā" galā un cerams, ka ne dzīvnieciski. līdz šim tādi grūstiņi vien' bijuši.
ar rīta cigareti nonācu pie pārsteidzoši ekstravaganta (visādu afigeķ svešvārdu kalni) secinājuma, ka man vasaras ir gana un nebūs pat žēl beidziņu un vispār nav nekādu sāpju, nekādu neizdarīto, nepaspēto, dzīvi traucējošo nieku. skaisti, ko lai saka, vēl jo vairāk prieks, ka turpinājums sekos.
un šoreiz viss tik vielgi un skaisti, jo jāpasakās citiem, nevis sev in dženeral, jo pārsteiguma efekts ir izsmēlis sevi jau nu nē, bet krietni lutinājis.