Bija kluss vakars pēc svinībām,
Vairs neviens nedziedāja,
Liesma bija apdzisusi,
Un ugunskurā kvēloja pēdējās ogles...
Ciemiņi bija aizgājuši,
Vienīgi pussagruvušie
Skumjie vārtiņi bija palikuši pusvērti...
Bet viena skumju sagrauta būtne,
Cilvēks bez nākotnes turpināja izlikties,
Izlikties, ka nezin kas notiek...
Tēlot, ka svinības vēl ilgst.
Ko tur liegties, nav verts,
Sarmā norasojis logs,
Leduspuķes klusi teic-
Tas bijis sen...