Zeloco vervelē - tā vairs nevar! [entries|archive|friends|userinfo]
zeloco

[ website | mājaslapa ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| DeviantArt CarbonMade Portfolio Behance Portfolio Etsy Alternative Fashion Forum ]

tā vairs nevar! [Nov. 9th, 2010|06:22 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[music |"flush" by Losers]

vakar bija tik skaisti - piesēdos, uzšuvu svārkus, iesāku topu un paturpināju kleitu. tā lēnā garā... klausoties audiogrāmatas un dead can dance.
šodien - jāzīmē kārtējais pasūtījums, vajadzēja ieskanēt un izdrukāt bildi - piesēdos pie datora ~13:00 (piecēlos ~12, tad "brokastis" + gilmore girls) un tā te vēljoprojām sēžu... plāns bija, ka es tās ieskanēju, izdrukāju un izslēdzu datoru, bet acīmredzot mana atkarība ir pilnīgi nevaldāma. Viss, kas šodien ir izdarīts - ir ieskanēta abilde.
Man ar steigu vajag jaunu lampu istabā, jo tiklīdz ir tumšs, manas (abas) vārgās lampiņas dod vien tādu "dim lighting", kas man generally patīk, bet reāli neder strādāšanai.

drīzumā arī es jūtu, ka mani piemeklēs kārtējā depresijas lēkme (sen tāda nav bijusi, par spīti visam pēdējos mēnešus esmu bijusi pretty trigger-happy), varbūt tikai neliela melanholija.. but still.. yeah... dzimšanas diena. kopš man palika 20 man tās riebjas svinēt (manējās). Tam ir gan ārēji, gan iekšēji iemesli (kā man dažeiz riebjas, tas, ka man vienmēr ir zināmi visu manu problēmu iemesli kā un šķīvja. Pašanalīze ir noderīga, bet reāli krīt uz nerviem, kad tu vnk gribi būt "blissfully ignorant"), bet tas lielais prieks, kāds man bija agrāk tagad vairs nav... tikai žņaudzoša sajūta par tuvojošos "doomu". Tas pats mani piemeklē arī Jāņos un Z-sv, jo manā priekšā ir izvēle starp radiem un draugiem, which kind of sucks... Varbūt tieši tāpēc šodien visu dienu esmu slīcinājusi savas domas etsy, Metamorphose temps de fille un Fan+Friend veikalu dziļumos un tūlīt slīcināšu egl_comm_sales un daily_lolita... Zināmā mērā mani tas uzlādē un gribas vairāk pievērsties lietām, kas man ir nozīmīgas un mani iedvesmo, nevis neeksistējosām problēmām... man tās laikam ir tieksme meklēt, jo man reāli to nekad nav bijis. Lets face it - dzīvoju saldumu traukā pilnīgi bez problēmām. Pa laikam izmetu kādu konču pāri trauka malai cerībā, ka tā kādam trāpīs, lai man būtu iespēja iegūt kaut nelielu dzīves pieredzi un rūdījumu, bet yeah.. I'm soft as a marshmallow inside.

visas sīs runas par saldumiem... visu dienu pārtieku no ledēnēm, jo pusdienu taisīšana mani pārāk fokusēs un domām. Bet laikam jāiet uzēst, jo jau vakar ~ 23:00 sapratu, ka esmu ēdusi tikai brokastis. Sabojāšu vēl kuņģi.
linkpost comment