| 8.3.26 21:40 - ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zivs
Pamodos. Drūmi. Pie gultas nav ūdens. Kā tāda nolaidība? Man vienmēr slāpst, un guļot ir padzeršanās pauzes – ir paģiras vai nav. Es naktī izdzeru ~kādu puslitru, ja pohas tad visu 1,5L.
Vēl nelasīju leitests, kur droši vien esmu pamatoti nodirsts no galvas līdz kājām.
Prātā palikusi milzīgā agresija pret Adriānu. Lieka, feika.
Es jau šitam esmu gājis cauri. Beidzās ar atvainošanos Laurai, un solījumu tā nedarīt. Jo ciestu reāli Laura, ne tas idiots.
Pirmo reizi, kad degu ko vien es darīšu ar Adriānu, bija, kad saklausījos visus stāstus:
* Laura nopērk viņam geiming laptopu
* Viņš pilnīgi vienaldzīgs kā jūtās Laura
* izēd viņai viņas recepšu zāles – Laura iztiek bez, mokoties
* nedara pilnīgi neko. Siguldā gaida, kad uztaisīs viņam paēst
* neatbalsta Lauru, kad viņai ļoti vajag
* Laura pērk viņam smalkus viskijus, jo uz ko mazāku Adrians nav mierā
* +1000 stāstu
Nu, džeks ir reāli atskaldāms. Bet ja es iejaukšos, viņa pazaudēs viņu. Un ko es varēšu piedāvāt vietā? Es negribu pat iedomāties, cik drūmi ir palikt vienam ārzemēs, kad katra diena ir vnk darbs, un nekā cita.
Pilnīgi slims es neesmu. Sarunās ar Lauras tēti, tētis vārās, ka izķidās to memmesdēliņu, ja vēlreiz redzēs viņu Siguldā. Vnk dabiski nicināms un iznīcināms tips. Nabaga Laura.
Lauras tētim nav piekaušanas stratēģijas. Viņš došot viņam 15 minūtes ūdens lietošanas dienā. Elektrība off. Lai maksā pilnīgi par visu. Ja tētis sāks savu bezvardarbības fight, tad gan es būšu klāt. Ne sist, bet izvest Adriānu ar savu klātbūtni. Viņš ir mentāli slims, ik pa laikam dzīvo psihenē savā Slovākijā. Nu trausls līdz bezgalībai. Es domāju, šāds spiediens un stress viņu izdzīs zeķēs uz ielas. Sāksies kārtējā lēkme. Lūk to es viņam vēlu – ārprātīgu stresu un disasociāju, līdz klīnkas līmenim. |