9.4.12 13:31piedzimstam vieni, nomirstam vieni, un tas ļoti sāp, jo dziļi iekšā es nevaru ar to samierināties, pagaidām. hiatus - save yourself
 sick |
KOSMOSS
Jaunākais
7.4.12 22:18izdejoties pie jūtuba, kamēr sen jau jābūt pie madaras - CHECKnevarēt izdomāt, ko vilkt, desmit reizes pārģērbties, beigās palikt pie piecdesmito gadu mājsaimnieces autfita - CHECK nepaspēt uz veikalu pēc kaut kā garšīga dzerama - CHECK tagad gaidu sendiju, tad nočņiks, tad (beidzot) balle. |
5.4.12 19:34atbrauca sendija, aizgājām iepirkties, pēc alkohola, sendija lombardā nopirka telefonu, kurā iepriekšējā īpašniece ir atstājusi savas mavcīgās bildes un dziesmas(jap, vienu dziesmu tieši tā arī sauc - MAUKAS NĀK), tagad dzeram martini, tūlīt izmazgāšu matus, iedzersim, un iesim pie katiņasun es jūtu, ka šī būs TEH NAKTS |
4.4.12 03:38esmu kaut kur paviršībā, slinkumā un nevērībā pazaudējusi savu jaunā gada apņemšanos, ir tomēr domas pie kurām jāturas. un, ja rokas palaižas, tad jāiztīra māja, jāaplej puķes, jāieiet siltā vannā, jāizguļas, jāatver logs, dziļi jāieelpo, un jāapņemas atkal. |
19.12.11 01:38izdomāju, ka jāuztaisa gada kopsavilkums, šoreiz pieturoties pie tradicionālajiem pirmajiem/otrajiem teikumiem, bet man dikti gari tie teikumi, nu poh, likšu tāpatjanvāris. rīt uz pasu daļu, uz policiju, moš vēl kādas darīšanas, jāmēģina drīz aizmigt par jauno gadu - viss forši, dejas, maziņš salūts, maza bučošanās un maza smieklīga drāma(ne no manas puses), noslēdzās ar to, ka pusastoņos no rīta ar arturčiku ka divi izbadējušies kāmji ēdām kapostu salātus. februāris satiku leldi , tad arturčiku, tad nejauši kati ar sondru, tad kaut kādu apbrīnojami naivu vīrieti, tad divus norvēģus, tad trīs jauniešus, kuri škita kā no alas izlīduši, beidzās ar aliņu piecos no rīta rūtā, nekad nebiju bijusi tur tādā stundā, un bija ļoti omulīgi, ka tikai mēs, nu labi, tas norvēģis bija jau ļoti nost, un mēģināja pierunāt bārmeni uzlikt kaut kādu trance, naivais vīrietis bezmaz gulēja pie manām kājām, alu cilvēks tupēja atspiedies pret leti, gājām uz barona ielu, cerībā uz kādu agru tramvaju, kad naivulis piedāvāja mani sasildīt, un alu cilvēks sāka stāstīt pēc-jaungada piedzīvojumus ar teikumu "māt, nes bļodu," aizskrēju pie arturčika un pie brīvības pieminekļa šķīrāmies no mūsu neizprotamās kompānijas(neizprotami šajā stāstā bija tas, kāpēc mēs vispār ar viņiem bijām), tad arturčiks čurāja vērmaņdārzā, kamēr es visu laiku skaļi saucu viņa vārdu, un cerēju, ka ciņš paspēs pirms tramvaja, kurš gatavojās uzņemt startu merķeļa krutojumā. marts nepilnu nedēļu dzīvoju rīgā, esmu slima, katra iziešana no mājas(kas aprobežojas ar tuvējo veikalu etc, ne biežāk kā reizi dienā) pieškir jaunas nianses slimošanai. aprīlis pirms pusstundas atnācu mājās, krāsoju/šrubīju spīķeros, pareizāk sakot, nevis atnācu, bet atbraucu, man aizdeva riteni, kuram nav bremžu, toties ir reāli mīkstas riepas. maijs sestdien jutos kā šizīgā mindfuck filmā, vestibulārais aparāts joprojām drusku streikoja, kas to tikai pastiprināja. jūnijs kas ellē notika vakardien jūlijs mans dienas ritms ir absolūti neizprotams - aizvakar gulēt aizgāju vakar no rīta, ap deviņiem(nezinu kā citādi pateikt), vakar aizmigu deviņos(!!) vakarā, piecēlos šorīt četros(!!), izlasīju vilkaču mantinieci, aizgāju pastaigāt pa mežu, tad pagulšņāju vēsā vannā, papļāpāju ar mammu, aizbraucu līdz humpītim, tad līdz jelgavai, atpakaļceļā apciemoju vecmammu, kopā ēdām avenes no krūmiem, mazās zemenītes no dobes, salasīju zaļumus, paņēmu pāris grāmatas - straumēnus, balto grāmatu un vēl dažas. augusts īsumā - vakar horror nakts, pamodos apslimusi, vilcienā kkāds vīrietis man iesita, kas sekos tālāk ?!?! septembris pamodos pusčetros no rīta, jo sāpēja kreisā kāja, sapūsta vai kas, tās sāpes tā arī nepārgāja+mugurā izplatījās, apsaldēts moš. oktobris tik ļoti gribu burkānu suliņu, bet nedomāju, ka esmu spējīga aiziet + nepārdzīvotu to, ja veikalā nebūtu. novembris es visu laiku brīnījos, kur palikušas visas krūzes decembris  man patīk decembra pirmais teikums, un, pats labākais, ka reāli atbilst, hah TĀDAS TĀS LIETIŅAS + decembris tikai pusē (: |
26.9.11 20:05šodien pārtraukumā atnācu mājās, lai nomazgātu traukus un sasālītu sēnes(ok, pirmais izrietēja no otra, aizrāvos ar majsaimniecību).tikko atnācu uz virtuvi, gatavoju ēst. patiesībā es negribu ēst(un arī neēdīšu), bet tas rada sajūtu, ka es kādu gaidu, kaut nezinu, cikos ieviņa būs(ļoti vēlu, noteikti), varbūt neviena nebūs. turpinot tēmu - varbūt kāds no maniem bezmāju draugiem(KATE???) pašlaik atrodas netālu, un gribētu siltas un garšīgas vakariņas pēc ~30min? p.s. ārā izskatās jauks laiks, esmu gatava ēdienu sapakot un iet arī piknikā ziedoņdārzā vai uz mana pagalma dzērāju soliņa:DD |
Powered by Sviesta Ciba