20:59sestdienas vakarā aizbraucām ar vilcienu uz siguldu, un svētdienas rītā jau braucām uz laukiem. pāris stundu brauciens, un - tadaaa - mani karsti mīlētie lauki. bija arī brālēns ar sievu un bērniem, māsīca, vēlviens brālēns ar bērniem, georgs, protams, un mēs četri. sen nebijām tik kuplā skaitā salasījušies, pa dienu talkojām, vakarā pirts, tad vakariņas, un pēc tam dziedāšana. vakar sataisīja aitu aploku, viņas pirmo reizi ārā, un rumulēšanās. kapos bijām. vakarpusē abi ar reini ar riteņiem uz preiļiem braucām, ~4km pa kalnainu zemes ceļu+12km pa kalnainu asfalta ceļu. izbraucām caur preiļu parku, betā aliņus paņēmām, izgājām ārā pie riteņiem, un divas meitenes rādīja uz mums ar pirkstiem un smējās :D braucām atpakaļ, pie kastīres iztriecām tērvetniekus, reinis teica, ka tērvetes alus liek justies kā mājās, hahavakarā atbrauca vēl ļusjas tante ar ģimu, vakariņojām, nedziedājām, bet sākām gremdēties atmiņās, parāva sentiments, pārsmējāmies, ilze stāstīja, kā aivars ar normundu kādreiz mācījušies šaut ar lokiem, un mums samuldēja, ka trušus šauj[tanī laikā mēs viņus dažreiz nejauši no būriem izlaidām, un tad bija savvaļas truši:D], mēs, protams, noticam, domājam, ka viņi ir nelieši, un augšējo istabu izlīmējam ar a4 lapām, ar uzrakstiem - slepkavas, убийцu, trušu slepkavas, sazīmējām trušu bildes un nerunājām ar viņiem nedēļu. un vienreiz ilze man gāja pakaļ, kad es gāju pakaļ rietošai saules un runājos - neaizej, saulīt, nenorieti vēl, paliec. pārgāju pār kalnu, devos gar ezeru, gribēju iet apkārt, tad pārdomāju, ka iešu pa otru pusi un satikšu sauli aizgājām gulēt ap vieniem, bet no rīta izrādījās, ka mamma ar ilzi vēl visu nakti bija norunājušas tad līdz rīgai, centram, juglai, atkal centram , tikai ar riteņiem, un nu jau ozolniekos. rīgā pie mum palika daudz poļu cs, ar ieviņu, es arī būtu gribējusi palikt, bet tā sanāk, ka esmu šeit sanāca tāds sauss atstāsts, bet es gribēju pati sev tādus lielos pieturas punktus atzīmēt. tik labas brīvdienas man sen nebija bijušas p.s. mamma piesvilināja gaļu, man jau nelabi, kaklā bezmaz kož[dūmu nav, bet tā smarža ir amnī iesūkusies, tāda kodīga], man mati un āda pēc marinētām degušām vistiņām smird , ehh |