02:41šogad man slinkums pārlasīt visus ierakstus, tāpēc ņemšu pirmo katram mēnesim un tad to, kas visvairāk iepatiksies, vai arī, ja neiepatiksies, tad kaut ko raksturojošu/tipisku/specifisku/vispārīgjanvāris - regejs, basas kājas, tilla mākoņsvārki. manas kājas smeldz, esmu iznākusi no vannas, uzvilkusi pidžamiņu, sacēlusi kājas gaisā un gribējās mazliet iecibot, pirms atslēdzos. februāris/marts - man vajag uzlādēt savas iekšējās baterijas. mana aksioma - jo vairāk vīriešu jo vairāk vīriešu - perfekti strādā arī uz mani pašu. apgrieztā veidā. līdz galam nenovirzītas lietiņas, un paldies dievam, ka tā, jo es vēl nenojautu, kas mani sagaida jau aprīlī aprīlis - šodien nopirku saldētus ķiršus un carlsbergu. pavasaris laikam mani novedīs pie selfmade alkoholisma. vispār esmu ievērojusi, ka es sākumā lielākajā daļā cilvēku izraisu sajūsmu, pēc tam jau viss atkarīgs vai viņiem patīk nelīdzsvarotas muldoņas. /nē, es viņu nedaudz jau dievinu. gaidīju visu dieniņu lai izlasītu vēstuli vieniņu ko izlaku kā kaķēni pieniņu esmu ieskrāpējusi sevī rieviņu ar mazo amora mietiņu žēl, ka neēdu saldo sieriņu viņš piešķir man mieriņu neskaitot, ka gribu tik piespiesta pret sieniņu mans RRRRRR maijs - izeju no mājas, paskatos pa labi - andris ērglis. paskatos pa kreisi - arī neviena nav ceru, ka nenonākšu līdz mūžīgajam sasalumam. un es pat zinu, kas ir manu svārstību pamatā - esmu atkarīga no jūtām. es mīlu iemīlēties. jūnijs - esmu pārāk jauna, un man nav ievērojamu proesionālo sasniegumu, darba tikums utt, man ir tikai vairāk vai mazāk veiksmīga personiskā dzīve. izlaidums un četros rītā lēmums stopēt uz poliju, pēc pāris stundām izbraucam, jūlijs - ieslīgstu tādā mietpilsoniskā laimes purviņā. augusts - rakstīju garu domu izklāstu, pati sapinos un nodzēsu. bildes tāpat ir skaistākas mūsu istaba izskatās pēc paradīzes dārza, visa balta, vidū gulta ar baldahīnu, aiz loga laternas izgaismo istabu, smaržo pēc kokosriekstiem. šodien , braucot no jelgavas , caur mežu pirms ozolniekiem, rokas pacēlu augstu gaisā , pret debesīm un kosmosu , un manī ielija tāds prieks un enerģija. ar mums viss būs ļoti kārtībā un vispār, es tā uz ļoti ātro pārčekoju savus ierakstus, un sapratu, ka gribētu draudzēties ar to meiteni, kura rakstīja klabu līdz augustam. un man pilnīgi pārgāja visa vēlme turpināt pievilkt aiz matiem gada pārskatu, jo nav jau šeit vairs izejmateriāla īsti. sākumā nodomāju - nu nē, ja iesāk, jāpabeidz, bet nafig šodien sacepu kilogramu piparkūkas un vispār, par šo skumjo nakti, pēdējo šajā gadā runājot, man vēlreiz iekrita acīs citāts, kuru biju tepat augustā ielikusi : "he's never early, he's always late, first thing you learn is you always gotta wait" tas tākā par 2009, manu līdz šim krāsaināko un kaut kādā ziņā labāko gadu, bet man vajag to parītdienas tīro lapu un vēl - šodien tautas balsī teica, kā pavadīš pirmās 12 dienas , tā visu gadu, katram mēnesim pa dienai. tā nu esmu nolēmusi sastādīt plāniņu, lai gads ir labs, un rūpīgi apdomāt, ko darīšu katrā mēnesī. katrā ziņā neņuņņošos un neraudāšos mājās esmu daudz mainījusies šogad, ļoti. un es gribu neapstāties, tikai pagriezt to citā virzienā, un nonākt kaut kur. |