01:51šodien brokastīs ēdu kartupeļus ar kāpostiem, r tētis uztaisījar teica, ka es naktī krācu, un lai tā nedaru, bet es pie viņa pārkarstu vienmēr, no vēsuma guļot man reti kas piemetas, bet, atliek bišķi pārkarst, lai deguns būtu ciet. un jā, tagad, kad mēs dzīvojam kā kundziņi, un mums ir 2m plata gulta, liekas tā šauri manās vai viņa mājās. atceros, ka vasarā man likās ideāli vakar mammai pastāstīju, kā nozagu egli rīgas mājām, un viņa pat smējās šodien ēdām tik gardas svētku pusdienas, man ļoti patīk gatavot un ziemassvētkos īpaši forši pēc tam lasīju grāmatu, saldās kurpītes, tāda jokaina, bet normāla, kaut gan šokolāde laikam man patika labāk[šis ir turpinājums]. nebija tik spraiga maģiski pārsātināta sižeta, bet vianna rošē bija Sieviete, kurai gribējās līdzināties, bet tagad viss ir mainījies lasu par citu zsv , man patīk, ka citiem patīk. šogad atī man pirmoreiz pa īstam patika. visu laiku manā galvā ir domu miljoni, tādas domas, kuras es negribētu, lai citi redz, un arī pati negribētu domāt. bet tās tur ir. nav jau tikai mana vaina, bet man tāds raksturs, nezinu , kā lai atrod īsto stāvokli, kurā man būtu labi pa tv rāda ziemassvētku stāstu, mūziklu, katru gadu pirms svētkiem pārlasu to grāmatu, ļoti patīk, man ir no redzesloka sērijas ar tādiem paskaidrojumiem malās, kā - skrūdža laikā londonā trūcīgas sievietes vairākkārt pāršuva apmalītes apģērbam, lai neizskatītos tik novaslkāts. un bildītes starp citu - kas ellē notiek tanī mūziklā? ja atmiņa mani neviļ, tad pagātnes spoks nebūt nebija blonda sieviete miesaskrāsas kleitā ar gliterīšiem, kura pavedinoši izliekusies, ieeļļotajai ādai mirdzot mēness gaismā, lidina skrūdžu kaut kur. zinu, ka mans ieraksts ir ļoti samudžināts, bet , ja internets man ir pāris reizes mēnesī, limitētu laiku, tad gribas uzrakstīt visu,un nevar īsti saprast kādā formātā. ne jau pa dienām atskaitīties, hah priecīgus svētkus! |