KOSMOSS

1. Jūnijs 2009

02:07

šodien, braucot uz jelgavu, mana sirds neizturēja, kad tie suņi bija mani gandrīz iedzinuši grāvī, un likās, ka mani apēdīs, es griezos riņķī, un aizbraucu līz tai mājai. neviens neatsaucās uz zvanu pie vārtiņiem, arī klauvējieniem pie durvīm ne. tā nu es atradu pildspalvu, izplēsu no plānotāja lapu un uzrakstīju vēstulīti, aptuvenais, īsais satura atstāsts: Labvakar! Es katru dienu braucu gar jūsu māju ar velosipēdu, un esmu jau pieradusi bēgt no jūsu sīkā kvekšķa, bet, šodien arī jūsu lielais(!!!) suns mēģināja mani nogāzt no velosipēda - tas jau ir par daudz!! Lūdzu pievaldiet savus suņus, jo man nešķiet normāla situācija, kad jājūtas apdradētai, jo manā ceļā ir jūsu suņi. Kamēr rakstu šo vēstuli, viņs laiza manu kāju, un man tas nepatīk[pasvītroju šo frāzi]!!!! cerot uz sapratni, ar cieņu, vārds uzvārds.

pēcāk ar martu atradām labu vietu pie upes, es dzēru aliņu, runājām, tad izmēģinājām viņas literatūras runu - mātes tēls literatūrā. es sākumā biju pieteikusies sešiem eksāmeniem, bet, kad uzzināju tēmas, noraustījos , ija arī besis, un neapstiprināju literatūru.
piezvanīju reinim, satiku viņu uz vakara buču, dabūju ņammīgas ledenes, un ar tādu gaišumu braucu mājās

bet ar to viss, protams, nebeidzās . esmu jau ozolniekos, pāris minūte sno mājām, dzirdu labvēlīgo tipu, domāju - ūūuuu, kādam dārza ballīte, iedomājos, bet kam, pieaugušie? nu tāds laiks, daudzi bez darba un rīt nav nekur jāiet, bet diez vai. tad iedomājos, divpadsmitie, eksāmeni, vasaras sākums, bet nē, rīt eksāmens. devītie varbūt, tiem rīt nekur nav jāiet, jau pagūstu pagremdēties sentimentālās atmiņās, bet nu diez vai viņi izvēlētos labvēlīgo tipu. braucu tālāk, nē, laikam tomēr no pansionāta skan. hmm, iedomājos, lai jau trobelējas, taču veci cilvēki, kaut vairāk ta prieka būtu, manis pēc kaut divas naktis nedēļā trokšņo, ja tas dara laimīgākus un ienes krāsas. nē, tomēr tāka no aiz-meža skan, hmmm. un izklausās kā dzīvajā
atnāku mājās, prasu mammai, un tiešām - labvēlīgais tips tur spēlē , pie sporta nama. WTF. tās pirmsvēlēšanu kampaņas iet par tālu - svētdienas naktī pusnaktī, ozolniekos, spēlē labvēlīgais tips, HALLO

norakstīju pāris citātus rītdienai, bet man visvairāk iegrieza divi

Nekad nepielaid nevienu par tuvu. Kas pielaists par tuvu, to gribās paturēt, bet paturēt nevar neko.
/Ērihs Marija Remarks
jo tā ir mana sāpīgā vieta, mans ahilleja papēdis, pieķeršanās, uzticēšanās

Viss būtu panesams, ja kāds mani mīlētu.
/Zenta Mauriņa
šis ir tik skaudrs un smeldzīgs, īpaši zinot nedaudz par mauriņās dzīvi, ļoti atkailināti un personiski intīma sievietes sāpe, iespējams, lielākā. viņa bija ģēnijs literatūrā, bet vai tas atsvēra mīlestības trūkumu? es neko par to nezinu, esmu pārāk jauna, un man nav ievērojamu proesionālo sasniegumu, darba tikums utt, man ir tikai vairāk vai mazāk veiksmīga personiskā dzīve
Powered by Sviesta Ciba