: Principā . . .
.... ir tā, ka ne jau kļūt par miljonāru vai miljardieri ir forši tāpēc, ka var sapirkt kaudzi nevajadzīgas lietas, kuras prieku sagādā pirmās 5 sekundes un tad tiek noliktas malā kodēm un putekļiem par prieku, bet gan tāpēc, ka, piemēram, var iestāties par taisnu lietu un tiesu. Es esmu aizrāvusies ar šo ideju pēc tam, kad V klanu tiesā mēģina piečakarēt neliešu banda, mēs, protams, izkulsimies ar dievpalīgu, pirmkārt, un, otrkārt, pateicoties tam, ka varam atļauties juristus, bet ir tak kaudze cilvēku, kuri ir spiesti maksāt neliešiem un citiem draņķiem tikai tāpēc, ka viņi nevar atļauties lavierēt pateicoties naudai un citiem pasaulīgiem niekiem, lai nopirktu dīkdieņus juristus un tie savukārt piežmiegtu pie sienas korumpētus tiesnešus. Lai nu kā, ja kāda iemesla dēļ V klans tiešām kļūst dikti biezs, tad man jau ir pilnīgi skaidrs, ko darīt ar naudu vēl bez kino. :) Vērojot cilvēkus, vietas, lietas un attiecības ir skaidrs, ka viss šis ir farss, ko sauc par sabiedrības slāņiem, krējumu un ko tur vēl ne, tā ir pilnīga laika nomešana zemē, krieviem ir tas labais teiciens 'ot zhira besitsa', vispār dzīvē ir baigi maz jēdzīgu lietu. 2007. gads iesāka tieši ar šo sajūtu, Romā un pasākumā, kur grozījās cilvēki, par kuriem mēs lasām pasaules dzeltenajā presē, tērpos un rotās, kas maksā kā dzīvokļi Rīgas centrā, bet ar tik tukšām, tukšām acīm. Ak, šī „glamurozā” modes pasaule (tas jālasa ar skumju ironiju)! Es reizēm skatos uz sevi no malas un nesapratu, kā viens cilvēciņš var pavadīt tik daudz laika niekojoties, lieki šķiežot enerģiju un mēģinot iegūt nevajadzīgas lietas, vietas un cilvēkus. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā es to daru arvien mazāk un mazāk, es mēģinu arvien vairāk eksperimentēt ar to cik daudz mani darba augļi spēj radīt enerģiju, kas iespaido citus cilvēkus, es reizēm jūtos kā mags. Mana dzīve man ir nepārtraukts pārsteigums, tā it kā tā nemaz nebūtu es, kura to dzīvo, it kā tā īstā es stāvētu malā un brīnītos, vai tas patiešām notiek ar mani un, jā, dzīve ir brīnums. Kamēr to cilvēks apzinās viņa/viņš ir cilvēks, kad vairs ne viņa/viņš var būt pasaules visdārgākajā tērpā vai pilnīgi kails nabadzības dēļ, tukšums šo cilvēku aprij, šie cilvēki ir visur un lielā skaitā, tie slīd pa šo planētu kā zombiji, kuri nesaprot, kā tas viss ir gadījies? Es lūdzu Dievu par saviem mīļajiem un sevi, lai tas nekad, nekad nenotiktu ar mums. Tas ir mans novēlējums Jums 2007. gadā – atcerieties, dzīve ir brīnums! :)
.... ir tā, ka ne jau kļūt par miljonāru vai miljardieri ir forši tāpēc, ka var sapirkt kaudzi nevajadzīgas lietas, kuras prieku sagādā pirmās 5 sekundes un tad tiek noliktas malā kodēm un putekļiem par prieku, bet gan tāpēc, ka, piemēram, var iestāties par taisnu lietu un tiesu. Es esmu aizrāvusies ar šo ideju pēc tam, kad V klanu tiesā mēģina piečakarēt neliešu banda, mēs, protams, izkulsimies ar dievpalīgu, pirmkārt, un, otrkārt, pateicoties tam, ka varam atļauties juristus, bet ir tak kaudze cilvēku, kuri ir spiesti maksāt neliešiem un citiem draņķiem tikai tāpēc, ka viņi nevar atļauties lavierēt pateicoties naudai un citiem pasaulīgiem niekiem, lai nopirktu dīkdieņus juristus un tie savukārt piežmiegtu pie sienas korumpētus tiesnešus. Lai nu kā, ja kāda iemesla dēļ V klans tiešām kļūst dikti biezs, tad man jau ir pilnīgi skaidrs, ko darīt ar naudu vēl bez kino. :) Vērojot cilvēkus, vietas, lietas un attiecības ir skaidrs, ka viss šis ir farss, ko sauc par sabiedrības slāņiem, krējumu un ko tur vēl ne, tā ir pilnīga laika nomešana zemē, krieviem ir tas labais teiciens 'ot zhira besitsa', vispār dzīvē ir baigi maz jēdzīgu lietu. 2007. gads iesāka tieši ar šo sajūtu, Romā un pasākumā, kur grozījās cilvēki, par kuriem mēs lasām pasaules dzeltenajā presē, tērpos un rotās, kas maksā kā dzīvokļi Rīgas centrā, bet ar tik tukšām, tukšām acīm. Ak, šī „glamurozā” modes pasaule (tas jālasa ar skumju ironiju)! Es reizēm skatos uz sevi no malas un nesapratu, kā viens cilvēciņš var pavadīt tik daudz laika niekojoties, lieki šķiežot enerģiju un mēģinot iegūt nevajadzīgas lietas, vietas un cilvēkus. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā es to daru arvien mazāk un mazāk, es mēģinu arvien vairāk eksperimentēt ar to cik daudz mani darba augļi spēj radīt enerģiju, kas iespaido citus cilvēkus, es reizēm jūtos kā mags. Mana dzīve man ir nepārtraukts pārsteigums, tā it kā tā nemaz nebūtu es, kura to dzīvo, it kā tā īstā es stāvētu malā un brīnītos, vai tas patiešām notiek ar mani un, jā, dzīve ir brīnums. Kamēr to cilvēks apzinās viņa/viņš ir cilvēks, kad vairs ne viņa/viņš var būt pasaules visdārgākajā tērpā vai pilnīgi kails nabadzības dēļ, tukšums šo cilvēku aprij, šie cilvēki ir visur un lielā skaitā, tie slīd pa šo planētu kā zombiji, kuri nesaprot, kā tas viss ir gadījies? Es lūdzu Dievu par saviem mīļajiem un sevi, lai tas nekad, nekad nenotiktu ar mums. Tas ir mans novēlējums Jums 2007. gadā – atcerieties, dzīve ir brīnums! :)
Current Mood: dzīve ir brīnums
Current Music: You'll Never Go to Bollywood