Saule spīd un sirdi silda
Izlaidos kā draiska dilda
Dzeru alu vienu stundu
Kamēr skandē rīta jundu

Tad es stalts pret sauli ceļos
Un no p.b krēsla veļos
Tas mans draugs,kas pālī trīs
Tas nenāks ja to nevedīs.

Spiežās meitene pie sāna
Bet laikam mani acis māna
Bija tā,ka Estrelita
Diemžēl izrādijās Gita

Kad no bāra laukā eju
Pakritu un sasit` seju
Pazūd mana cīgu pačka
Ir nu gan Maskačka

Aizbraucu līdz mīļām mājām
Knapi turoties uz kājām
Māte,protams, "kādu" gaida
Un kā nāve salti smaida

Domāju ka nu ir vakars
Kam ar Apokalipsi sakars
Sagrābj nodauzīto krāgu
Un tik dod pa manu māgu

Tādē',dēls, lūk ko es teikšu
Nevis lepni tevi sveikšu
Ja reiz arī pieķers tevi
Gatavojies kļūt par veli.

15 minūtes p.b nesmēķētāju zonā un tu sāc drukāt ne tādas vien stulbības.