Māte mani beidzot pilnīgi oficiāli ir atzinusi par draņķi. Nu šeit laikam der tā frāze "a kam tagad viegli?" Nevienam,galīgi nevienam. Labi,atzīšos, man bija vakar uz kādu laiciņu.Pat ļoti viegli... Tik viegli,ka mēs filmas par Zorgi ilgi dungoju internacionāli(ko vēlāk aizvietojuar dziesmiņu par kādu zemi,kura ir pāri visam). Pēc tam atkal stāvoklis sarežģījās un 'kaut kā pusnemaņā es sāku ārstiem nepieklājīgi glaimot par to,ka viņi ir Mengeles un ka man laikam esot sibīrijas mēris. Nē,nu okej, beidzot es zinu kādas lietiņas man zemapziņā atrodās.ha.

Bet mazuliet gribējās tikt uz hobitlarpu. Un no darba man jau automātiski drīz būs jaaiziet,jo,kā sacīt jāsaka,tālākiem pienākumiem man neesot iemaņu(tas nozīmē-ņem naudu un pazūdi!) un tīram fiziskam darbam arī neesmu īsti fiziski piemērots(hā hā,karakroplis! Jeb arī man nav pareizā mūzikas gaume."Tiesto,Tiesto-ūber alles") Nu labi,pohren! Nebūs vairs šis darbs,būs cits.

Tiesto,Tiesto,Tiesto is on fire..We don`t need no water,let this mother***** burn..