Cik gan maz vajadzēja brīvlaikam. Jau parīt uz skolu un tas ir viss.pēc tam vēl 3 dienas un pēdējais ieskrējiens. Ir mazliet žēl šķirties no skolas,jo 12 gadu pieradums liek sevi manīt.Un par tiem pēdējiem 3 gadiem patiešām liels prieks.

Tas saucās 12klasnieka sindroms laikam. Diez kā būs,kad eksāmenu gaļasmašīnai izies cauri.Varbūt nekā,varbūt būs pofigs par nākotni? Varbūt būs jāsāk sist laiks ar nākošajiem garāmgājējiem,kuri sitīs laika vietā pašu?pff.