Vēl nekad dienasgaisma nav mani iedzinusi tādā diskomfortā kā tagad. Īpaši,kad plaušām vai aknām vai kādam citam iekšējam orgānam ir t.s '"īpašās dienas" un zobiem arīdzan tas pats sākas.eh. Viena vienīga sāpe :D

Bet ir cukurs...cukura figūriņas.mm.un ir āboli un Mars.Un kamēr tas ir,par visko citu var nebēdāt. Tas nekas,ka skola ir jau pēc 5-6 dienām nevis 10 vai 11.(gavilējiet,strādājošie! Drīz jūs atkal nebūsit vieni vergošanā)
Rafaello kaste,svēta un neaiztikta, stāv uz netālā plaukta,gaidot kad tiks nodota kāda cilvēka rīcībā,kam es jau labu laiku esmu parādā.. Jādomā ka par kavēšanos man netiks par sodu nocirsti pirksti vai izrauti acs plakstiņi. Bet kā jau labi zināms-cerība mirst pirmā un nav ko lieki gurķoties visu laiku uz kaut ko cerot.Tāpat tā ir zīme,ka viss velti ^_^ un tam ir neskaitaami 'pierādijumi.wot