(no subject)
Feb. 11th, 2015 | 07:03 am
From:: zaralustra
man sāp tas, kas zaudēts. tik daudz kas ir zaudēts. un neatgūstams.
vienīgo gaismu šajā sajūtā nes tas, ka kāds no tiem desmitiem, kas bijis klātesošs manā dzīvē visas tās garumā, visā tās gaismā, visā tās tumsā, visā tās vibratio. ka šis kāds par to spētu reflektēt pietiekoši augstā kvalitātē, lai tam būtu nedaudz vairāk jēgas par traģiskas dzīves atstāstu. tā lai atreyu turpinātu lasīt. tā, lai tu turpinātu elpot ar sirdi. tā, lai tu neviļus novērstos un pamanītu, ka gaisā pieklājīgu labvakaru piesaka rudens, bet tēja uz galda ir atdzisusi. un tu esi. tik ļoti esi.
kafkas spoks, savukārt, tajā laikā ar tām iemūrētajām jaunāvām vienkārši tur dejo, dejo. un iedzer aliņu aukstu. un pizdohertijs kaut kur turpat pišas ar parisu hiltoni uz ierakstu plaukta. turpat ir tālu.
bet te ir tagad. te. ir tagad. digitāla nopūta. un cilvēcisks aukstums. es būtu domājis, ka būtu baisi tā justies. bet nav. vienkārši ir. un nekā savādāk šobrīd nav.
because cocoa. nevermind.
vienīgo gaismu šajā sajūtā nes tas, ka kāds no tiem desmitiem, kas bijis klātesošs manā dzīvē visas tās garumā, visā tās gaismā, visā tās tumsā, visā tās vibratio. ka šis kāds par to spētu reflektēt pietiekoši augstā kvalitātē, lai tam būtu nedaudz vairāk jēgas par traģiskas dzīves atstāstu. tā lai atreyu turpinātu lasīt. tā, lai tu turpinātu elpot ar sirdi. tā, lai tu neviļus novērstos un pamanītu, ka gaisā pieklājīgu labvakaru piesaka rudens, bet tēja uz galda ir atdzisusi. un tu esi. tik ļoti esi.
kafkas spoks, savukārt, tajā laikā ar tām iemūrētajām jaunāvām vienkārši tur dejo, dejo. un iedzer aliņu aukstu. un pizdohertijs kaut kur turpat pišas ar parisu hiltoni uz ierakstu plaukta. turpat ir tālu.
bet te ir tagad. te. ir tagad. digitāla nopūta. un cilvēcisks aukstums. es būtu domājis, ka būtu baisi tā justies. bet nav. vienkārši ir. un nekā savādāk šobrīd nav.
because cocoa. nevermind.