runāja zaralustra un reizēm klusēja - May 30th, 2014

man ir slikta atmiņa. kā fakts, pats par sevi, protams, nekas priecīgs. bet tas man atļauj sev sagādāt pārsteigumus. sākās tas viss ar to, ka mēdzu nolikt kādu cigareti random vietā, lai varētu atrast to brīdī, kad izmisīgi vienu meklēju. tad tāpat sāku darīt ar diazepāma tabletēm, noliekot šur un tur. lol. tas prieks, kas ģenerējas, melnbaltā dienā kaut ko tādu atrodot, nav aprakstāms. tā kā dzīvoju relatīvi viens, varu mierīgi tās tabletes mētāt apkārt. tagad noliku kaut ko citu vietā, kur pēc laika noteikti ieskatītos. ar nolūku, ka tas man atgādinās par notikumu, kas saistīts ar konkrēto objektu.

dienai prasās restarts pavisam neilgi pēc tās sākšanās. to wash the ffffffffuuuuuu from my real-time cognition process. something like taking a few hour nap. with the intent to be able arrange my priorities more to fit the place where I am, not where I'm not and certainly will not be for a while.

no otras puses - to visu šādi apdomājot jau ir sasniegts kaut kāds prāta stāvoklis, kur fffffuuuuu faktors mazliet zaudējis savu aktualitāti tagadnē. nav trik traki.