| |
[Nov. 14th, 2009|06:56 pm] |
Līdz šim dzīvoju ar domu, ka savu autobiogrāfiju pati rakstīšu vecumdienās.
Vecumdienas manā skatijumā - tad,
kad ir pensijas grāmatiņa,
sirms pa bokām,
daži(maximums viens) draugi vēl ir dzīvi,
neuzko vairs nestāv,
lielākā dienas daļa sastāv no nekā nedarīšanas,
vienīgais pārvietošanās līdzeklis ir auto, i to kā pasažierei, jo - DH ir kkas, kas ir dziļā vēsturē, tiesības ir atņemtas veselības stāvokļa dēļ, mocis ir kkas tik liels un smags, kas interesi varētu piesaistīt tikai kā vizuāls prieciņš,
hehe, cik cerīgi iesāku :)
man vairs nav laika |
|
|
