Mans runājiens

Termins ušu burtiski tulkojot nozīmē „Karavīra jeb cīņas māksla”, tomēr mūsdienās šis termins ir zaudējis tā sākotnējo nozīmi, un šodien ar to Ķīnā un citur apzīmē vingrošanu, kas sevī ietver daudz dažādas sarežģītības pakāpes cīņas elementus, kā arī kustības, kurām ar cīņu nav nekāda sakara. Daudzi saka, ka sporta ķīniešu vingrošana (ušu) līdzinās dejai, bet mēs sakām – tā ir „cīņa ar ēnu” (taolu), ar kuru nodarboties var jebkurš, spējīgie apgūst sarežģītākos elementus, startē sacensībās, savukārt „vājie” un „slimīgie” iegūst veselību un možu garu.