Domu Templis

Atkal es jūtos dzīva. Un spējīga ja ne kontrolēt, tad ietekmēt savu dzīvi. Es brīnos par sevi, un tā nav pirmā reize. Izrauta no ikdienas, tāpat kā etnometodoloģiskās pieejas eksperimentā, es saprotu , kas esmu. Diemžēl, es neesmu tā par ko es uzdodos un kā cilvēki mani redz. To es pārliecinos atkal un atkal. Un manī iekšā pamostas smīns... Par dzīves vieglumu, par veltajām cilvēku emocijām, kuras ir svarīgas vienīgi viņiem pašiem un kuras pārņem cilvēku dzīves savā varā.