Domu Templis

Smilšains ir pilnīgi viss, kurpes, mati un āda. Un sāļs. Es esmu sāļā zivtiņa. Iepriekš jau domāju, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi ja ne zivs vai delfīns, tad nāra noteiki.

Atvērties pasaulei un palikt sevī - vai tas ir apvienojams? Ticu ka ir!
Pamanīju, ka ir uzlabojies mans prāta asums:) He, vai tas ir no kafijas? un labsajūta. Tiešām noilgojos pēc savas perfektās atmiņas. Neēšanas maratoni ne pie kā laba nenoved.
Kas ir labi, kas ir slikti. A man piedrāzt! Pietiek būt pareizaja, kātrīgajai un kautrīgajai. Nu pietiek vienreiz. Nu cik var. Esmu jau daudzas reizes saņēmusies, bet atgriezusies pie tā paša, greizsirdības, sevis žēlošanas, vainošanas un aizdomām. Apzinos, jau apzinos, ka tas nav pareizais (atkal pareiziais - vai tāds eksistē?) ceļš, bet apmaldos sevī, jo pazaudēju koncentrēšanos. Ir grūti nepārtraukti būt apzinātā stāvoklī (un reizē tik viegli, kad tas ir piedzīvots). Jā dažas reizes man tas izdevās. Sākumā ar Lūli otro reizi ar Luīzas Heijas palīdzību. Jā un vēl Tolle. Cits skatījums, katram, bet galvenais ir rezultāts. Priekš sevis esmu izstrādājusi individuālo metodi
xxxxxx xx
un
xx xxx xxx xx

šie saukļi ir redzamā vietā manā prātā. Tikai bail, ka nenovalkājas. Es esmu es.