Šobrīd beidzot uzvedos tieši tā, kā pienākas uzvesties studentei ne tajā pirmajā svaigumā. Nedēļas nogalē svinēju dzīvi, pa dienu strādāju un tagad, kad pulkstenis jau pāri pusnaktij, izmantojot slaveno "pēdējo brīdi", gatavojos lekcijai, kas būs plkst. 10:30. Neesmu vēl pabeigusi, tomēr izniekoju laiku, lai pablogotu. Tas nekas, ka miegs nāk, tas nekas, ka ēst gribās, tas nekas, ka rīt lekcijas laikā, platu muti žāvādamās, teikšu sev klusi, ka nevajadzēja taču naktī veltīt laiku muļķībām, kad varēju to veltīt miegam.
Interesanta sajūta.