van Daama - Eseja par eseju.

13:39 - Eseja par eseju.

Kas ir eseja? Man, personīgi, no skolas laiku atmiņām šodienas prātā top bildīte, kurā ir rakstīts, ka eseja ir neliels prozas darbs. Tad no vārda „Eseja” tiek novilktas divas bultiņas. Zem vienas no tām rakstīts „literārā eseja”, zem otras „argumentētā eseja”. Zem pirmās ir rakstīts: kaut kas neizprotams, laikam jau tas pats domraksts vien ir. Zem otrās ir skaidri strukturēts paskaidrojums: ievads, kas iepazīstina ar jautājumu; iztirzājums, kas sastāv no vismaz trim labi pamatotiem argumentiem; nobeigums ar secinājumiem.

Kādreiz pirmās asociācijas, kas man radās, dzirdot vārdu „eseja” nebija diez ko labas. Tas bija pamatskolas, vidusskolas gados, kad nezināmu iemeslu dēļ eseja bija vienīgā literatūras forma, kas man sagādāja grūtības. Man lika uzrakstīt domrakstu – lūdzu, domraksts. Stāstu, pasaku, dzejoli – nekādu problēmu. Pat publiskā runa reiz sanāca visai brīnišķīga. Tiklīdz kā eseja, tā kaut kas aizvērās un nobloķējās. Vienalga, vai literārā vai argumentētā, vienalga, vai literatūras, vēstures vai vēl sazin kādā stundā, kurā jau nu lika esejas rakstīt. Tā tas turpinājās līdz pat 12. klases beigām. Pagrieziena punkts bija zvans no skolotājas, kura pazvanīja, lai pastāstītu, kādu vērtējumu esmu saņēmusi kultūras vēstures eksāmenā. Pie reizes viņa pastāstīja, ka esmu viena no diviem šī eksāmena kārtotājiem rajonā, kas ieguvusi maksimālo punktu skaitu par eseju. Nopietni? Tā kā autoritatīvu cilvēku atzinība par maniem veikumiem dažādās dzīves jomās mani ietekmē spēcīgi un pozitīvi, kopš tā laika es sāku rakstīt esejas tikpat labi kā jebko citu. Eseja jāraksta? Nekādu problēmu! Tā tas turpinājās piecus gadus. Kaut gan, precīzāk laikam būtu teikt, ka trīs, jo pēdējo divu gadu laikā es spēju atcerēties tikai vienu eseju, kura gandrīz vai neskaitās, jo tika rakstīta igauniski, vēl vairākus locījumus nezinot, kas nozīmē, ka lielāku uzmanību es pievērsu katra atsevišķa teikuma, nevis visa teksta uzbūvei. Pasniedzēja droši vien arī tāpat.

Tagad, kad esmu nonākusi vienā no pasaules 400 labākajām universitātēm, šis pēdējo divu gadu laikā aizmirstais vārds „Eseja” mani vajā kā slikts sapnis. Gandrīz katrā kursā ir jāraksta eseja. Bet katrā no tiem ar šo vārdu tiek saprasts kaut kas cits. Vienā kursā liek uzrakstīt 100 vārdus garu aprakstiņu un nosauc to par eseju, otrā kursā liek uzrakstīt 1,5 – 2 lappuses garu personisko viedokli un nosauc to par eseju, trešajā savukārt, jāraksta 14 lappuses garš objektīvs un analītisks pētījums, kas arī, protams, ir nosaukts par eseju. Ceturtajā nav nekādu paskaidrojumu, vienkārši – jāraksta eseja. Ja nebūtu tuvāku paskaidrojumu, es ar saviem aprobežotajiem priekšstatiem par to, kas ir eseja, noteikti visur uzrakstītu 1,5 – 2 lappuses garu objektīvu sacerējumu. Tāda variants gan nekur neparādās, tā nu es sāku saprast, ka ar savām pēdējos gados ierūsējušajām zināšanām es nekur tālu netikšu, tāpēc ķēros pie Googles.
Google man sniedzu plašu informācijas klāstu. Piemēri no dažādiem avotiem jauktā secībā:
• Eseja ir īss analītisks pārskats vai izskaidrojošs, interpretējošs pētījums par kādu tēmu vai problēmu.
• Eseja ir mākslinieciski kritiska apcere, kurā pausta attieksme pret kādu literatūras vai mākslas parādību.
• Eseja ir neliels mākslinieciski kritisks darbs, kurā autors parasti izsaka savas domas, savu subjektīvi emocionālo attieksmi pret apceramo parādību.
• SVARĪGI!!!! Argumentētā eseja IR pamatots un strukturēts jūsu domu izklāstījums. Argumentētā eseja NAV plūstošs jūsu pārdomu apraksts. Tātad - argumentētā eseja ir vairāk līdzīga klasiskajam sacerējumam (ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu) nekā Zentas Mauriņas tipa literārajai esejai. Šajā esejā jums sistemātiski un argumentēti jāpamato savs viedoklis par izvēlēto tematu.
• Esejas apjoms nepārsniedz 2 lpp!
• Tiešie citāti ir jāliek pēdiņās, un skaidri jānorāda, ka tās NAV Jūsu domas. 5-10 lpp. īsā esejā nevajadzētu izmantot tiešos citātus, kas garāki par 5 rindiņām!

Manas nestrukturētās esejas, kuru es nosaucu par eseju, pamatojoties uz to, ka tagad laikam visu sauc par eseju, secinājumi ir tādi, ka „Eseja” ir populārs vārds, kurš reizēm tiek lietots nevietā, jo tas izklausās gudrāk nekā apraksts, sacerējums vai domraksts, bet pieticīgāk nekā pētnieciskais darbs. Bet, ja visi varianti, kuros tiek lietots vārds „Eseja”, ir pareizi varianti, tad es teiktu, ka vajag izdomāt jaunus terminus, kā nodēvēt dažādus prozas darbus, lai visi nebūtu jāsauc par esejām. Ja tomēr ir nepārvarama vēlme lietot tieši jēdzienu „Eseja”, varētu vismaz precizēt, vai tā ir argumentētā vai literārā eseja, nevis ierakstīt pēdiņās liktu citātu, ka eseja ir tieši tas un tas, uzskatot, ka tā ir vienīgā taisnība.

P.S. Tas, ka mana eseja pēc satura un struktūras neatbilst ne Googles, ne universitātes pasniedzēju piedāvātajiem skaidrojumiem, ir daļēji ar nolūku, daļēji sakarā ar to, ka mana emocionālā attieksme pret esejām ir atgriezusies skolas līmenī.