zalamans - Piliens atomā

Kārtējā diena, vakardienas sapnis nedot mieru, dvēselei. Kāds ļaunums manī iesakņojies saknes, kāds nezināms spēks manī dzimis, kas mani biedē. Sapni es stāvu uz pasaules augstākā torņa, vējš pāršalc manus matus,acīs atspīd piena ceļš ar savu mistiskā aicinājuma burvību. Skats no aušas visa pasaule zem manis, tikai viens augstāk par manīm tai augstajā klintī, tas mans mērķis. Taču man bail sevi pazaudēt, man bail ka es pamodīšos ar kāda cita acīm, tāpēc šodien neiešu gulēt, lai pirms spēku izsīkuma varētu uz pasauli raudzīties vēl ar sevis paša acīm. Vēl sapnis mans garš un dziļš, vēl mēs ar tevi uz jumta kopā zvaigznes skaitīsim, un kad tev paliks auksti tu piekļausies man ciešāk klāt, un noliksi savu galvu uz manām krūtīm. Un tad es viegli tev ausī iečukstēšu noslēpumu, ko zvaigznes man pavēstīja bērnībā. Kamēr sapnis vēl man elpot dot, tavu maigi reibinošo ziedu smaržu, tikmēr zinu es vēl dzīvs un neviens cits caur manām acīm neskatīsies uz tevīm, tikai es. Kamēr vēl sapnis ļauj man lidot fantāzijā, tikmēr man vēl dota iespēja tevi darīt laimīgu, aizstaigāt līdz Dievam pa zvaigžņu klāto ceļu un parādīt burvību, kas klusi pārskan visumam ikdienas. Nakts vēl gara, tikai sapnis īss, tāpēc ļauj man vēlreiz uzlūkot tavas skaistās nevainības pilnās acis, un tavu dievišķo eņģeļa smaidu, kas rotājas manās acīs kā saules stariņš, un tagad lūdzu tevi nerunā tagad ļauj man remdēt slāpes pie tavām dzestrajām samta lūpām, tagad ļauj tevi apskaut un turēt sava apskāvienā, tagad ļauj man sasildīt tavas nosalušas rokas manējās. Lūpu pieskāriens nu notrūkst, kā zirnekļa pavediens rasas lāses smagumā, mans sapnis nomodā mani ved, un liek sajust sāpes pakrūtē, kā naža dūriens ass un auksts kā lauska cirvja vēsais asmens. Bezspēks, kājās neļauj nostāties, grūti nākas pieiet pie loga, un lūkot, ka mana dvēsele ar debesīm kopā līst, un katra pile manai sirdij ir kā piliens atomā.

http://www.youtube.com/watch?v=ubTveCihjoQ

Current Mood: sad
Current Music: