Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

zalamans - January 22nd, 2010

Jan. 22nd, 2010 01:03 am Visaugstākais

Pazemība noliecu tev savu galvu, atdodu tev sevi visu,kalps es tavs mūžīgais tu labi zini. Mielastā tev savu prieku sniedzu, ko es savā sirdī rodu - dodoties taj dziļi iekšā, plūcot augļus tavos dārzos, ko tu dārzniekojis esi, smeļot ūdeni, kas skaidrs Dievs kā tava sirds. Mieloju es acis horizonta saulrietā, lai pēc tamis tevim dzeju uzrakstītu Dievs vien tev.
Mans ceļojums iet manā sirdī un nekad āra tas vairs neies Dievs, kur gan citur tas vairs Dievs tu labi zini, kas tavu vaigu skatījis tam nenes kājas prom no tevis, nav nekur uz pasaules tik liela spēka, kas no tevi mani aiznestu. Tu viena mūžība, tu viens vienīgs gaismas ceļš.
Mans ceļš caur sirdi Dievs pie tevis iet, tik lēni, lēni, tik maigi, maigi, tik prieka pilni kā bērns, kas pirmo reizi rasu brien. Basām kājām rasu bridu Dievs, pie tevis vien, pie tevis. Tā rasa manim kājas veldzē, kas uztūkušas manim akmeņainas maldu takas brienot. Rasa...tik prieka pilns mans ceļojum pie tevis, tādēļ neļaunojies Dievs, ka ceļa es pie tevi par mazu bērnu pārvērtos, kas rasas stigā spēlējoties ar rasas velgmi sevi piepildijis, vien. Un mati mani pilni rasas, pa zaļām smilgām vārtoties un ceļi mani arī slapji pa rīta rasu šļukājot. Es dzirdu Dievs vien tavus smieklus, par manu bērna prātu nebēdno, un smejos es tiem, līdzi sevī prieku smeļoties vēl vairāk. Un bernešķiba manī vēl nebēdnāka kļūst, nu lēkāju pa rīta peļķēm un un kūleņoju pļavā es. Līdz beidzot tavu vaigu ieraugu, kas parādās pie horizonta, un ar pirmajiem saules stariem atspīd manās rasas skropstās pilnajās, nu rīta miglas vāli atblāzmojas saules gaismā, un laime mani bezgalīga pārņem kad tava gaisma miglu kliedējot apspīd mani savā burvībā. Tava elpa mani silti pāršalc no Dienvidiem, kas nākusi. Un tad es zemei lēni pieglaužos un apķeru es tevi cik vien rokas manas ļauj, tik dzestri, tik mīļi, tik silti tavi vaibsti Dievs, vien vārdi kas man sirdi čukst, vien tevi mīlu mūžīgi es Dievs, vien tu man patiesīgā velme, vien tu man patiesīgā apetīte, vien tu mans prieka avots, vien tu manis ķēniņš un tēvs.

Leave a comment

Back a Day - Forward a Day